“Saulespuķēm jeb saulgriezēm pats svarīgākais ir kārtīga silta vasara. Ne pārāk mitra augsne. Viņas tai pašā Ukrainā aug pietiekami sausās stepju joslās, kur vasara ir gana silta, gana gara, gana sausa,” stāstīja Svilāns.

Lai audzētu saulespuķes, īpašas dārzkopja prasmes nav vajadzīgas. Ar šo ziedu audzēšanu noteikti tiks galā arī iesācējs.

Lai gan laiks kļūst arvien pavasarīgāks un dārza entuziastiem jau nagi niez rušināties pa zemi, tomēr saulespuķēm vēl nav pienācis laiks.

“Aprīļa otrā puse, aprīļa beigas [ir laiks], kad varētu sēt arī podiņos uz palodzes, ja mēs gribam ātrāk. Ātrāk nekā kaimiņam, protams. Jo būt pirmajiem gribas,” sacīja Svilāns.

Tieši zemē saulespuķes var sēt maijā. Viens no speciālista ieteikumiem – saulgriezes nesasēt pārāk biezi, bet izstādīt vienu no otras vismaz 50 cm attālumā.

“Pats galvenais, lai mūsu lielā cerība nesagādātu vilšanos – ne par velti es sākumā teicu to otro saulespuķes vārdu – saulgrieze. Zieds, ziedkopa griežas pret sauli. Domājam, kur savā dārzā viņu stādīsim. Ja iestādīsim dārza dienvidu daļā, saulīte spīdēs no tās malas. Sanāks tā – skatāmies, kā gribam, mēs pret viņu būsim ar visu sirdi, bet viņa pret mums kā ar pēcpusi, tā ar pēcpusi,” skaidroja Svilāns.

Latvijā saulespuķu sēklas īso un neprognozējamo vasaru dēļ nespēj nobriest. Tomēr savulaik Latvijā esot bijuši sastopami saulespuķu lauki. Tās audzētas kā skābbarība, taču tagad šo kultūru izkonkurējusi kukurūza. Vasarās, kad saulespuķes kā viengadīgs augs ir Salaspils Nacionālā botāniskā dārza kolekcijā, – oranžērijā dzīvojošajiem papagaiļiem ir īsti svētki.

KONTEKSTS:

Saulespuķu lauki ir viens no Ukrainas simboliem, tāpēc pēdējā mēneša laikā, kopš Krievijas iebrukuma, saulespuķes cilvēkiem dažādās pasaules malās ir kļuvušas par vienu no Ukrainas brīvības un solidaritātes atbalsta zīmēm.

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.