Spānijas kailgliemezis novērojams no pavasara līdz pat decembrim, ar aktivitātes kulmināciju no jūnija līdz septembrim, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) apkopotā informācija. Tas ir visēdājs, tomēr visbiežāk izvēlas augu valsts produktus, tāpēc to var atrast apstādījumos, dārzos, komposta tuvumā, parkos, ceļmalās, kā arī mežos un zālājos.
Entomologs Voldemārs Spuņģis norādīja, ka Spānijas kailgliemezi, pirmkārt, var atpazīt pēc lielā izmēra – garumā gliemezis var sasniegt pat 10 centimetrus. Gliemeža krāsa mēdz variēt no oranžas līdz brūnai.
Latvijā Spānijas kailgliemezim nav dabisko ienaidnieku.
Latvijā dabiskie ienaidnieki nav piemērojušies šai lielajai sugai. Viena no labām metodēm ir izmantot pīles. Tās ļoti labprāt ēd gliemežus. Tikai ir viena nianse – pīles parasti barojas dienā, bet gliemeži rāpo ēst naktī," skaidroja Spuņģis.
Savukārt DAP apkopotajā informācijā par cīņu ar invazīvo sugu ieteikti vairāki paņēmieni:
- Nolasīšana
Tā veicama agri no rīta vai vakarā, nolasot pamanītos īpatņus. "Guvums" vai nu mehāniski jāiznīcina, vai jāievieto slēgtos traukos ar sālsūdeni vai 1% vara sulfāta šķīdumu. Ievietošana sālsūdenī īpaši rekomendējama, sākot ar jūliju, lai novērstu oliņu attīstību. Lai atvieglotu nolasīšanu, teritorijā var izvietot gliemju paslēptuves vai pievilināšanas vietas.
- Indēšana
Lietojami gan izsmidzināmi, gan granulveida preparāti gliemežu indēšanai jeb limacīdi. Lietojot tos, jābūt īpaši piesardzīgiem un rūpīgi jāizlasa preparātu lietošanas nosacījumi, lai nekaitētu videi. Nav ieteicams lietot metaldehīdu saturošus preparātus, kas nav efektīvi pret Spānijas kailgliemezi.
- Lamatas
Veidojamas kailgliemežiem pieejamās vietās, vienuviet izvietojot gliemju pievilinātājvielas ar gliemjiem indīgām vielām. Piemēram, zemes virskārtas līmenī ierokot trauku ar alu un vārāmā sāls šķīdumu vai vienuviet izvietojot augu atliekas un limacīdus.
- Gliemežu olu iznīcināšana
Gliemji vairojas ar olām, kuras aktīvāk dēj no jūlija līdz septembrim. Olas tiek dētas mitrās un tumšās vietās, piemēram, augsnes spraugās, kā arī zem dažādiem priekšmetiem – akmeņiem, stādu podiem, dēļiem, dārza mēbelēm. Pārcilājot šādus priekšmetus vasaras beigās un iznīcinot atrastās olas, var samazināt gliemju skaitu, kas būs aktīvi nākamajā gadā.
Kā liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sniegtā informācija, visticamāk, Spānijas kailgliemeži Latvijā nokļuvuši cilvēku darbības rezultātā – tie ievesti ar augiem, kompostu, augsni, kur varēja būt gan pieaugušie īpatņi, gan olas. Spānijas kailgliemeži "pašu spēkiem" parasti neizplatās ļoti tālu, taču, ja kādā vietā tie tiek konstatēti, tie tur ļoti strauji savairojas.
Šie gliemeži ir 7–15 centimetru gari, sarkanbrūni, brūni vai pat dzeltenīgi. Tie dzīvo tikai vienu gadu, rudenī dēj olas un drīz pēc olu sadēšanas nomirst. Spānijas kailgliemeža pieaugušie gliemeži ļoti reti pārdzīvo ziemu. Labvēlīgos apstākļos (lietains, mitrs, apmācies, silts) viens īpatnis var sadēt līdz pat 400 oliņām.
Piemērotākās vietas olu dēšanai ir augsnes virskārta un plaisas, komposta kaudzes u.c. Daļa jauno gliemezīšu izšķiļas jau rudenī, tie arī pārziemo, bet pārējie izšķiļas nākamā gada pavasarī. Mērenas ziemas un lietainas vasaras ir ļoti labvēlīgas to izdzīvošanai, – tātad mūsu klimatiskie apstākļi ir ļoti piemēroti to attīstībai.
Cilvēku veselībai gliemeži nekaitē, taču dažos informācijas avotos minēts, ka gliemeža gļotas var saturēt E.coli baktērijas, tādēļ pirms dārzeņu lietošanas pārtikā tie ir obligāti jāmazgā.
