Ūdens duļķainums
Atkarībā no dīķa gultnes grunts sastāva raizes var radīt ūdens duļķainība. Ja augsne ir mālaina, tad no šīm duļķēm ir ļoti grūti atbrīvoties, lai panāktu tīrību.
Savukārt, ja ūdenstilpe ir veca, tad jau ir uzkrājies sediments – nogulsnes. Zivis, peldot un meklējot barību, šo dīķi duļķo. Ja ir vēlme, lai ūdenstilpe ir dzidra, vispareizāk ir atturēties no zivju ielaišanas tajā.
Zivju izvēle
Vislielākās ūdens duļķotājas ir karpas, līņi, karūsas. Dīķos labprāt dzīvo arī līdakas, lai gan tām vajag, lai ziemā ūdenstilpe tiek vismaz minimāli aerēta – ventilēta, veidojot āliņģus.
“Ielaišanai dīķos piedāvā arī varavīksnes foreles, taču ar šo sugu es gan ieteiktu uzmanīties, jo tipisks piemājas dīķis ir slēgts – tam nav ne ieplūdes, ne izteces, tādēļ ūdens ir stāvošs. Un, ja dziļums ir 2–3 metri, protams, vasarā ūdens sasilst. Tāpēc samazinās skābekļa daudzums,” uzsvēra Ziņģis.
Varavīksnes forelēm kritiskā, dzīvībai bīstamā temperatūra ir aptuveni 25 grādi, un šai zivju sugai jau ap 20 grādiem skābekļa ūdenī būs nepietiekami. Ja foreles arī baro, tām skābekļa nepieciešams vēl vairāk. Šādos apstākļos pat ar normālu skābekļa daudzumu palielinās zivju uzņēmība pret slimībām.
“Silti iesaku nesteigties ar zivju ielaišanu jaunos dīķos. Jānogaida vismaz gads, bet labāk – divi vai trīs, kamēr tur izveidojas sava ekosistēma,” piebilda BIOR speciālists.
Skaistums virsējos slāņos
Ja dīķis iecerēts tikai vizuālajam baudījumam, lai, piemēram, iemestu maizes gabaliņu un vērotu, kā zivis barojas, tās mēdz izvēlēties pēc krāsas.
Vieglāk ūdenī pamanāmas karpām līdzīgās zelta orfas jeb zelta ālanti.
Neparasta ir arī varavīksnes foreles albīnā forma.
Dārgākas ir dekoratīvās jeb koi karpas.
Apgāde ar skābekli
Ja skābekļa deficīta dēļ ir vajadzība dīķi aerēt, Ziņģis ieteica izmantot kompresoru. Tādējādi notiek gan ūdens apmaiņa, gan bagātināšana ar skābekli. Līdzīgas funkcijas spēj paveikt dekoratīva strūklaka.
Ja dīķī ir pietiekami daudz ūdens augu, dienas laikā tie fotosintēzes procesā ražo skābekli, ko naktī patērē gan zivis, gan augi, gan dažādu vielu sadalīšanās procesi.
Tādēļ vispareizāk jebkuru aerācijas ierīci darbināt naktī.
Skābekļa daudzumu ūdenstilpē var noteikt, izmantojot pārnēsājamu oksimetru, kas maksā, sākot no 300 eiro, un kalpo aptuveni divus gadus. Piemājas dīķim gan tās ir diezgan lielas investīcijas. Tādēļ Ziņģis mudināja vasarā pievērst uzmanību tā saucamajai ūdens ziedēšanai, kad karstā laikā savairojas aļģes, norādot uz skābekļa kritisku samazināšanos ūdenī.
