Izvēloties granulu katlu, jāņem vērā mājas konstrukcijas – no kā ir sienas, logi, jumts. Izvēli ietekmē arī mājas ģeogrāfiskais novietojums, jo, kā norādīja Jansons, Latvijā pastāv atšķirības starp apkures prasībām mājai, kura atrodas, piemēram, Alūksnē vai Liepājā.
“Izejot no šiem aprēķiniem, veidojas kopējā efektivitāte, jo pareizās sistēmas uzstādīšana noteiks, kāds būs jebkura kurināmā resursu patēriņš,” viņš uzsvēra.
Runājot par biežāk pieļautajām kļūdām, eksperts apkures risinājumu jomā Zigurds Blūzmanis dalījās ar novērojumu, ka cilvēki izvēlas nepareizās jaudas granulu katlus.
“Prakse rāda, ka salaist grīstē var to, ka izvēlas lielākas jaudas iekārtu, nekā patiesībā ir nepieciešams. Tas draud ar to, ka efektivitāte nedaudz krītas. Ja ir runa par to, ka nepieciešami mājai seši kilovati, bet liek 30 kilovatus jaudīgu katlu un tad to sāk kurināt ar pazeminātām jaudām, beigās sanāk problēmas ar dūmeņiem,” viņš stāstīja.
Jansons savukārt norādīja, ka svarīgi ir padomāt par paša granulu katla izvietošanas vietu: “Ir vajadzīga pareiza gaisa pieplūde kurināmā sadegšanai. Pagrabs būs labs, pieredze rāda, ka pietiek ar normālu ventilācijas atveri, kas varbūt ir uz pusīti lielāka nekā skursteņa izvada diametrs.”
Vienlaikus viņš atgādināja, ka svarīgi, lai pagrabs būtu sauss, jo gaisa mitrums diezgan dramatiski iespaido degšanas kvalitāti. Tāpat sausā vietā jāglabā arī granulas, turklāt telpai jābūt ugunsdrošai. Telpai jābūt viegli vēdināmai, jo no granulām izgaro tvana gāze.
“Ja runājam par plusiem un mīnusiem, vislabāk tos labumus novērtēs cilvēks, kurš ir visu laiku kurinājis ar malku un pārgājis uz granulām,” vērtēja Jansons.
Lai gan granulu cena šobrīd aug, kopējā siltumenerģijas cena starp citiem kurināmā resursiem ir līdzīga, norādīja Jansons.
“Nepilna mēneša laikā granulu cena ir no apmēram 180 eiro par tonnu pieaugusi uz 280. Tā vēl neesot robeža, un tas ir bez PVN. Iedzīvotājiem tā cena būs lielāka, cik saprotu, jo uzņēmumi, lieltirgotāji, viņi saņem par šo cenu, ko nosaucu,” atzina Blūzmanis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka granulu izmaksas saistītas arī ar pārējo energoresursu cenu pieaugumu. Arī Jansons piekrita, ka cenas starp kurināmajiem joprojām ir līdzvērtīgas: “Siltumenerģijas cenas starp gāzi, granulām, siltumsūkni un citiem kurināmā resursiem ir stipri līdzīgas.”
Vienlaikus, ja ir tāda iespēja, var apsvērt iespējas dažādas apkures sistēmas apvienot. “Runājot par alternatīviem variantiem, tiem, kas šobrīd apsver iespēju iet uz granulu katliem, iesaku mierīgi apsvērt situāciju, neraujot ārā iepriekšējās iekārtas, jo šīs sistēmas, pareizi plānojot, var apvienot,” viņš ieteica.
