Rīta Panorāma

Intervija ar Jāni Bērziņu

Rīta Panorāma

Polijā darbu atsāk kultūras iestādes un iepirkšanās centri

Pēta augļkopības nozares attīstību 100 gadu garumā

Grāmatā «Es mācos augļkopību» apkopota nozares attīstība 100 gadu garumā

Dārzkopības institūta pētniece Māra Skrīvele sarakstījusi grāmatu “Es mācos augļkopību”, kurā aplūkota augļkopības nozares attīstību dažādos laika posmos Latvijā 100 gadu garumā. Augļkopības nozares attīstība tiek analizēta no šodienas zināšanu un pētnieces 60 gadu darba pieredzes skatupunkta.

 “Pūrē es atradu vecos dārzkopības žurnālus. Tie nebija sadedzināti par laimi un bibliotēkā noslēpti bez reģistrācijas,” par grāmatas pirmsākumiem stāsta Skrīvele.

Atskatoties Latvijas augļkopības vēsturē, Skrīvele stāstīja, ka starpkaru periodā āboli, galvenokārt antonovkas no Latgales, tika eksportēti uz Vāciju. Tāpat uz Somiju veda plūmes, upenes – uz Eiropu. Sākoties padomju okupācijai, viss mainījās un augļkopības nozare daudz kur tika pamesta novārtā.

“Maskava bija nolēmusi, ka Latvija ir lopkopības zeme. Te nav ko audzēt graudus maizei, to izaudzēs Ukrainā. Kāpēc audzēt ābolus un vēl kaut ko? To izaudzēs Moldāvijā. Zemenes? Zemenes kādreiz gadsimta sākumā uz Pēterburgu veda. Visa Jūrmala apgādāja Pēterburgu ar zemenēm. Nē, Jūrmala būs vissavienības kūrorts,” stāstīja Skrīvere.

Rezultātā Latvijā palika vien dažas vietas ar lieliem dārziem. Vecās zināšanas pamazām izzuda un, atgūstot neatkarību, nācās no jauna visu mācīties, ņemot piemēru no Vācijas.

“Nekas jau nebija derīgs īsti. Tas, kas Vācijā der, mums neder. Mums ir cits klimats. Cita augsnes apstrāde,” skaidroja pētniece.

Skrīvere tagad atzina, ka pati pēc neatkarības atgūšanas interesentus mācījusi nepareizi, pat ābeles stādījuši aplami.

Viņas grāmatā vieglā, saprotamā un izskaidrojošā veidā aprakstīti daudzi vērtīgi padomi, kas būs derīgi mūsdienu augļkopjiem.

Pētniece arī uzsvēra, ka nevajadzētu aizrauties ar minerālmēsliem: “Ja tu minerālmēslus nedod ābelēm, ja katru gadu neapstrādā, tad uz ābeļu saknēm izveidojas simbioze ar sēnēm. Izveidojas mikorizas. Jaunākie pētījumi rāda, ja nelieto minerālmēslus, tad mikorizas neaiziet bojā. Ja lieto minerālmēslus, mikorizas aiziet bojā. Ābeles ir tik gudras, ja mikoriza ir, tad viņas dabūs jebkuru minerālvielu, kas augsnē ir.”

Grāmatā apkopoti ieteikumi, kas balstīti gan uz zinātniskiem pētījumiem, gan daudzu gadu garumā sekojot līdzi Latvijas komercdārzu stāvoklim par gandrīz visu Latvijā plašāk audzēto kultūru audzēšanas, kopšanas, mēslošanas un šķirņu izvēles niansēm.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt