Dienas ziņas

Ādaži, Mārupe un Ķekava kļūst par pilsētām

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Latvijas Dabas muzejā izstāde “Rožu dārzs”

FOTO: Rožu audzētāji un entuziasti tiekas izstādē Dabas muzejā

Kā sauca to rožu šķirni, kura uz simt gadiem apvija Dusošās skaistules jeb Ērkšķrozītes pili, nav precīzi zināms, bet visām tām 150 rožu šķirnēm, kas no šodienas skatāmas Latvijas Dabas muzejā, ir zināms gan vārds, gan izcelsme. Rožu audzētāju un rožu mīļotāju satikšanās vienmēr bijuši svētki. Īpaši šogad, kad pandēmijas dēļ iepriekšējās ikgadējās izstādes nācās izlaist.

Izstādes telpā rožu dažādie aromāti savijušies vienā kopīgā buķetē. Apmeklētāji priecājas, bildē, smaržo un noskata šķirnes, kas turpmāk varētu papildināt dārzu kolekcijas.

Apmeklētāja Aina Latvijas Televīzijai atzina: "Pašai daudz rozes. Mēs ilgi gaidījām, esam ilgojušies, izstāde ir brīnišķīga... Cimperlīga [tā roze], jā, bet karaliene!"

Bet Silvija sacīja: "Man patīk šī izstāde tāpēc, ka visas skaistās rozes ir podos! Ļoti smaržoja... Man visas patīk! Dārza gan man pašlaik nav."

Stādu audzētavā "Latroze" ar rožu audzēšanu nodarbojas trīs paaudzēs. Audzētavas pārstāvis Ģirts Kumeliņš norādīja: "Ģimenes lieta. Vecāmamma vēl ar to nodarbojas, es esmu mazdēls, un esam paaudzēs iekšā."

"Latrozē" aug vairāk nekā 500 šķirnes. 150 no tām zied tieši uz izstādes laiku. Tā vienmēr ir tāda kā loterija – vai rozes neizziedēs par ātru, vai visskaistākie ziedi būs tieši izstādes laikā.

"Rozēm patīk saule. Karstums dara savu, grūti notrāpīt, vai būs uzziedējušas vai noziedējušas. Ir grūti prognozēt, kādi būs ziedi. Šogad ir paveicies. Viss ir ziedos, viss ir skaisti!" atzina Kumeliņš.

Kad ir noziedējuši rododendri un peonijas, laiks ziedu karalienes uznācienam.

Šogad īpaši iecienītas esot floribundrozes un tējhibrīdrozes. Bet aizvien biežāk dārzos ienāk arī augststumbru rozes, kas atgādina rožu kokus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt