Priekuļu novadā ir uzcelta salmu mājas, kas sākotnēji nebūt nebija tāda iecerēta. ”Sākumā mums bija skaidrs, ka gribam būvēt māju, bet nebija tik daudz naudas, lai varētu atļauties algot celtniekus. Bet man bija darba grafiks, kas ļāva darbdienas vakaros darboties,” saka biedrības „Salmu māja” pārstāvis Ļubinskis.
“Salmi parādījās plānošanas posmā, kurā likās, ka vajag apskatīties dažādus būvēšanas scenārijus. Secinājām, lūk, lauki! Salmi ir tepat! Pat nekur nav jābrauc, nekas nav jāved, tie vienkārši katru gadu šeit izaug!” stāsta Ļubinskis, neslēpjot, ka laika gaitā pieredzēts arī ne mazums kļūdu.
Viens no „grābekļiem”, esot bijusi mājas koka siena. Sākotnēji tā bijusi tikpat balta kā visa pārējā māja, taču togad, kad tā būvēta, bija ļoti lietains rudens un lietus vistiešāk lija uz konkrētās sienas. Tā vēl nebija pārklāta ar kaļķu pienu un rezultātā radās caurums.
Pēc tam uznācis sals, apmetumu vairs nevarēja uzklāt, bet uz ziemu tādu māju arī nevarēja atstāt.
Aleksandrs ar sievu visu ņēmuši nost un ātri salikuši citā tehnoloģijā izveidotu vēdināmo fasādi. “Apakšā ir salmi, pēc salmiem ir blīva kārta, kas nelaiž cauri vēju. Tad seko gaisa sprauga un tad dēļu apšuvums,” atklāj Ļubinskis. Lai mājā būtu labs temperatūras balanss, ir svarīga ne tikai laba siltumizolācija no ārpuses, bet liela termo masa no iekšpuses. To nodrošina masīvas starpsienas, kas uzkrāj enerģiju.
Savukārt modele Ieva Lagūna kopā ar vīru vēl tikai ir salmu mājas būvēšanas procesā. Ideja tai noskatīta Jaunzēlandē, kur Ieva dzīvojusi no presētas zemes veidotā mājā. “Tā māja bija vienkārši kosmiska! Tā bija elpojoša, es nekad nevienā mājā tā nebiju jutusies! Atgriežoties Latvijā, mēs pieņēmām lēmumu – mēģināsim! Mums ir vecie pamati, uz kā mēs varam izmēģināt,” iedvesmu mājas būvēšanai skaidro Lagūna.
Sākumā māju bija plānots būvēt no presētas zemes, kad formās tiek iepildīta ar ūdeni sajaukta smilts, grants un māls. Pēcāk viss tiek veidots līdzīgi kārtainajai kūkai – liets veidnēs un blietēts. Taču mājas veidošanas tehnoloģiju izmainījuši laikapstākļi – lietus dēļ tika meklēti citi varianti un kā piemērotākais tika izvēlēti salmi.
Taču par eko māju būvniecību ir arī pretēji viedokļi. Agris Smelteris no Jaunpils, kas būvniecības nozarē strādā jau 20 gadus, uzskata, ka mājai vissvarīgākais nosacījums ir ekonomiskums. Viņš uzskata, ka ne visas ekomājas tādas ir. “Protams, ja māja ir pietiekoši ekonomiska, tad tai ir arī ekoloģiska funkcija, jo mazāk patērē kurināmo, rada mazāk izmešu. Cilvēkam ir jāsaprot, ko viņš grib, un jāiegūst tāda māja, kāda pašam ir vajadzīga. Ja cilvēkam ir dziļas rūpes par dabu un ja viņam tas ir kritiski svarīgi, tad ir jārēķinās, ka tas nebūs lētākais izstrādājums”, norāda Smelteris.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.