Šobrīd īstais laiks doties uz Dobeli ir ceriņu mīļotājiem, jo tur var apskatīt vienu no lielākajām ceriņu kolekcijām Eiropā – vairāk nekā 270 šķirnes.
"Cilvēki bieži nevar iedomāties, ka ceriņi var būt tik dažādi. Mēs zinām baltos, lillā jeb violetos, bet ceriņu krūmi var būt gan augstāk, gan zemāk veidoti, arī ziedu kopas ir ar lielām dažādībām – tās var būt kuplas, garas, kompaktas. Ir arī retie divkrāsu ceriņi, kas ir tikai dažas šķirnes pasaulē – lielākā daļa no tām mums ir," pastāstīja Ebele.
Šogad Dārzkopības institūtā vārdi doti trīs jaunām ceriņu šķirnēm. Viena tika nodēvēta par 'Emīliju' – tā ir veltīta dzejnieka Aleksandra Čaka mammai Emīlijai Čadarainei, kuras izcelsme ir Naudītes pagastā Dobeles novadā. Otra šķirne 'Jānis' veltīta latviešu dzejniekam un gleznotājam Jānim Jaunsudrabiņam, kurš ir bijis arī kaislīgs makšķernieks un Bērzes krastos smēlies iedvesmu.
Savukārt balto ceriņu šķirne 'Brīve' veltīta Saeimas simtgadei: "Tā simbolizē Latvijas brīvību, demokrātiskās vērtības un visu to, kas mums ir dārgs un svarīgs."
Vārds 'Brīvei' tika piešķirts svinīgā pasākumā Saeimā ceturtdien, 26. maijā.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pateicās Dārzkopības institūtam, kur jaunā ceriņu šķirne selekcionēta, un institūta vadošajai pētniecei, šķirnes selekcionārei Sarmītei Strautiņai. Pasākumā Dārzkopības institūtam tika nodota plāksne ar aprakstu, kam par godu ir radīts jaunais ceriņš. Tā turpmāk atradīsies pie šķirnes stāda Dārzkopības institūta ceriņu dārzā Dobelē.
"Lai ceriņi plaukst un zied, un lai plaukst un zied mūsu Latvija," sacīja Mūrniece.
Stilizēts ceriņa zieds, ko ieskauj parlamenta izkārtojums amfiteātra formā, iekļauts arī Saeimas simtgades logo.
Tuvojas pilnbrieds
Šogad ceriņi Dobelē zied vēlāk nekā iepriekšējos gados. Pilnzieds ir sagaidāms maija beigās, jūnija sākumā, prognozēja Ebele. Dobelnieki mēdzot uz ceriņu dārzu doties vakarā, jo tad visvairāk izjūtama ceriņu smarža.
Atbalstot Ukrainas cīņu pret okupantiem, Dobeles Dārzkopības institūta darbinieki šopavasar sociālajos tīklos aicināja iedzīvotājus savos dārzos stādīt ukraiņu selekcionētos augļu kokus un ogulājus.
"Pie mums ukraiņu šķirnes, kuras līdz šim Latvijā izdzīvojušas, pārsvarā ir ievestas iepriekšējā gadsimtā un sevi pierādījušas – gan plūmes, gan ķirši, gan ābeles, gan bumbieres. Lielākā daļa šķirņu ir no Krimas vai Doneckas apgabaliem.
Cilvēkiem nav jābaidās, ja šķirnes izcelsme ir Ukraina – ja pie mums tā ir labi jutusies ilgstoši, tā jau ir iedzīvojusies," stāstīja Dārzkopības institūta vadošā pētniece Ilze Grāvīte.
Cilvēki pēdējā laikā institūtā īpaši vaicā pēc ukraiņu šķirnēm, taču augļkoku stādi nav izaudzējami tik ātri kā, piemēram, saulespuķes, kuras varēja iesēt pavasarī, solidarizējoties ar ukraiņiem, sacīja pētniece.
Dārzkopības institūtā strādā arī vairāki ukraiņu selekcionāri, kuri Latvijā ieradušies Krievijas uzsāktā kara dēļ. Viena no zinātniecēm jau devusies atpakaļ uz Ukrainu, Kijivu.
"Viņa pirms tam bija strādājusi Kijivā privātā laboratorijā. Tagad kļuva drošāk, viņas ir tētis ir tur, un viņi atgriezās, lai koptu savu saimniecību. Viņi ļoti ilgojas pēc mājām. Mums ir arī kolēģis Viktors, kurš ir no Bučas un strādā dārzā," stāstīja institūta direktore Ebele.