Ideja par hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecības augu dārza atdzimšanu esot radusies reizē ar ideju par Dobeles pilsdrupu atjaunošanu. Šovasar dobelnieki un viesi jau var iztēloties, kā hercogiene darbojusies savā dārzā.
“Hercogiene Elizabete Magdalēna ir slavena ne vien ar to, ka viņa bija ārkārtīgi gudra, turīga un uzņēmīga sieviete, bet arī ar to, ka viņa pati mīlēja vākt ārstniecības augus. Kopā ar saviem aptiekāriem un ārstiem viņa veidoja receptes, ārstēja cilvēkus un bieži vien ar savām zālītēm devās palīgā galma ārstam,” stāstīja Dobeles Novadpētniecības muzeja direktore Dace Blūma.
Ārstniecības augu dārzs izveidots no augstajām dobēm, kurās aug aptuveni 25 dažādi augi, kas pirms apmēram četriem gadsimtiem esot bijuši arī hercogienes dārzā.
“Šodien mēs varam lasīt un skatīties tos dokumentus, kas ir palikuši no hercogienes. Ir ārstniecības augu saraksts, kuri izmantoti hidrolātu gatavošanai. Šie augi gandrīz visi ir atšifrēti. Vairāk nekā 50 augi, un mums tie tagad ir zināmi,” stāstīja Blūma.
Dobeles pils pirmajos dārza svētkos klātesošajiem vēsturiskie stādījumi lielākoties bija zināmi, taču pielietojums nebija skaidrs.
“Ļoti daudzi no augiem pārsteidz tieši ar to, ka tie ir lietojami pārtikā. Mums arī pagalmā zālājā ir daži no šiem augiem, bet mēs nezinājām, ka tiem ir šāda vērtība. Mēs viņus noteikti tagad saglabāsim un nepļausim tik regulāri,” sacīja dārza svētku apmeklētāja Antra Gradovska.
Hercogienes dārzā neiztika bez dillēm, estragona, ķimenēm, ceļtekām un citiem seniem, bet zināmiem augiem. Tomēr daudzus tolaik ārstniecībā izmantotus augus, piemēram, lapsastes vai rozes, šodien uzskata vien par acis priecējošiem.
“Rozes bija ārkārtīgi svarīgs augs. No tām gatavoja rožu medu, rožu cukuru un rožūdeni, ko arī izmantoja ārstniecībā,” stāstīja Dobeles Novadpētniecības muzeja direktore.
Iecerēts, ka darbs pie hercogienes recepšu grāmatas pētīšanas turpināsies un nākamgad dārzs tiks paplašināts, bet pašreiz galvenais uzdevums esot rūpēties par esošo dārzu un augus kārtīgi aplaistīt.
