Dienvidu sauli mīlošos vīnogulājus Latvijā iecienījuši pat āpši

Gar mājas sienu apauguši vīnogulāji, kas starp savām lapām slēpj brangus un bagātīgus ogu ķekarus – vīnkoku audzēšana pie mums kļūst arvien populārāka un iecienītāka. Ogu nogatavināšanās laiks atkarīgs no šķirnes un augšanas vietas, bet parasti tas ir septembra vidus, šogad, iespējams, nedaudz vēlāk, lai gan raža solās būt laba. Par ogu sargāšanu no gājputniem, par smagākajiem vīnogu ķekariem un Latvijā radītām šķirnēm stāsta vīnkoku audzētājs, kolekcionārs un daudzu publikāciju autors Gvido Dobelis.

Ražo vismaz 50 gadus

Vīnogu kultūra ir ļoti sena. Tās pirmsākumi meklējami dienvidu zemēs vairākus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas. Šobrīd vīnogas tiek aktīvi audzētas Ķīnā, ASV, Itālijā, Francijā, Spānijā, Turcijā un citās zemēs. Pasaulē reģistrēti gadījumi, kad viens vīnogu ķekars sver pat piecus kilogramus.

Latvijā vīnogas audzēja jau 17. gadsimtā – hercoga Jēkaba laikā, izmantojot no ārzemēm ievestas šķirnes. Kurzemes hercogistē darīja vīnu un sūtīja uz Vāciju, taču tā kvalitāte, tāpat kā vīnogām, bija zema. Latvijā pirmās šķirnes izveidoja Pauls Sukatnieks 20. gadsimtā.

Mūsdienās šķirņu dažādība ir tik liela, ka, piemeklējot atbilstošāko, vīnkoku audzēšana iespējama visos Latvijas novados. Tomēr klimata ziņā šo ogu audzēšanai viena no pateicīgākajām vietām Latvijā izrādās Bauska. Vislabāk vīnogas audzēt dienvidu pusē, bet ir šķirnes, kas arī vakara un rīta saules pusē aug pietiekami labi. Vīnogulājus var stādīt arī aizvējā vai lielākās nogāzēs, kuru slīpums ir pret dienvidiem. Latvijā ir vietas, kur vīnogas tiek audzētas hektāru lielā platībā.

Viens vīnogu stāds, ja tiek atjaunots un labi kopts, var dot ražu vismaz 50 gadus. Katru gadu rudenī, kad nokrīt lapas, 70 – 90% jauno zaru bez žēlastības jāapgriež. Ir šķirnes, kuras uz ziemu obligāti jāapsedz ar jebkādu materiālu, līdzīgi kā rozēm – lai apakša būtu sausa. Netrūkst arī šķirņu, kas piemērotas tikai audzēšanai siltumnīcā.

Īstā un neīstā miltrasa

Vīnogu lielākā kaite ir īstā un neīstā miltrasa. Parasti vīnogas ar īsto miltrasu slimo sausā un siltā laikā, ja vien laicīgi pirms un pēc ziedēšanas netiek nomiglotas. Tad lielu ražu nevar gaidīt. To var pamanīt, ja lapas noklātas ar pelēkbaltu apsarmi, bet ogas mēdz pārplīst. Ar to var cīnīties, trīs reizes sezonā vīnkokus miglojot ar atbilstošu dārzkopības veikalos nopērkamu līdzekli. Īstā miltrasa  parasti visaktīvāk attīstās vīnogām, kuras aug siltumnīcās, bet šovasar arī tām, kas dārzos.

Neīstajai miltrasai patīk mitrs un silts laiks. Saslimušajiem krūmiem uz lapu virspusēm parādās dzelteni plankumi, bet apakšpusē – pelēka apsarme. Ar laiku tās kļūst brūnas un sakalst.

Uzmanību, gājputni!

Vīnogas var būt visdažādākajās krāsās – dzeltenas, zaļas, brūnas, zilganas, violetas, sarkanbrūnas un citos toņos. Ogu garša nav atkarīga no to krāsas, bet gan šķirnes un augšanas vietas. Siltākā un saulainākā vietā vīnogas, īpaši tās, kas aug siltumnīcā, būs saldākas. Piemēram, gandrīz 90 gadus senā Ziemeļamerikas šķirne 'Alfa' ziemā nav jāapsedz, jo tā ir salizturīga, tomēr tās ogas ir ēdamas tikai sevišķi siltās vasarās. Citus gadus no skābās ogu ražas var spiest sulu vai, pieliekot klāt cukuru, raudzēt vīnu.

Izrādās, ka ar saldskābajām ogām labprāt mielojas āpši, ko novērojis kolekcionāra Dobeļa dēls. Sākumā viņš pamanīja, ka vīnogulāja apakšā norauti ķekari, bet vēlāk starp vīnogām atrada vaininieku – pārēdušos āpsi. Vīnogas garšo arī vistām, bet visvairāk ogas jāuzmana no gājputniem, jo, ja tie nolūko kādu ogulāju, tad stundas laikā viss krūms būs tukšs. Lai pasargātu ražu, vīnogulājus var nosegt ar tīklu vai agrotīklu.

Lauri aklajā degustācijā

Latvijā līdz šim oficiāli reģistrētas nedaudz vairāk kā desmit vīnogu šķirnes. Par vīnogu selekcionēšanas vecmeistaru tiek uzskatīts Pauls Sukatnieks. Viņš savā laikā ēda ogas, bet kauliņus izsēja turpat zemē. No tiem izauga apmēram 3000 sējeņu, no kuriem Sukatnieks atlasīja, kuri der pavairošanai. Šķirnei 'Zilga' ir laba salizturība, viens tās krūms var dot līdz pat 30 kilogramiem ražas. Tās labās īpašības ievēroja arī kāds norvēģu vīnkopis, kurš to pavairoja un nosauca par 'Trolli'.

Vēl viena pasaulē iecienīta Sukatnieka radītā šķirne ir iedzeltenā 'Supaga'. Tā paredzēta ēšanai svaigā veidā, bet no tās var pagatavot arī aromātisku un gardu gaišo vīnu. Pirms vairākiem gadiem aklajā vīnogu degustācijā, kurā varēja nogaršot dažādās valstīs radītas vīnogu šķirnes, 'Supaga' ieguva otro vietu. Vēlāk kāda zinātniece presē rakstīja, ka latviešiem nevajag skraidīt un meklēt jaunas šķirnes, ja viņiem jau ir šī.

Selekcionārs Gunvaldis Ilgvars Vēsmiņš visu savu darba mūžu nostrādāja vīnkopības institūtā Moldāvijā, bet īsi pirms Atmodas pārcēlās uz dzimto Aizputi. Viņš radījis dzeltenzaļu šķirni 'Cīravas agrā', kura nogatavojas jau augustā. Tās ogas ir vidēji lielas, saldas, raža – bagātīga. Tās salcietība ir līdz mīnuss 23 grādiem. 'Liepājas pērle' ir siltumnīcā audzējama šķirne.

Vīnogu audzētājs Gvido Dobelis vairāk nekā 50 gadus strādāja par žurnālistu dažādos preses izdevumos. Tieši Sukatnieks bija tas, kurš žurnālistam ieteica veidot materiālus par vīnogām, jo pats bija pikts, ka viņa rakstīto bieži saīsināja, neiekļaujot tajā, viņaprāt, svarīgāko. Gatavojot materiālus par vīnogu audzētājiem, Gvido pats aizrāvās ar šo ogu audzēšanu. Rakstīšana par šīm ogām pārvērtās par vīnogu audzēšanu un kolekcionēšanu 40 gadu garumā. Lai gan kolekcionārs nav skaitījis, cik vīnogu šķirnes atrodas viņa pūrā, taču šis skaits varētu būt ap 30.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dārzs un mājas
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti