Kaminska mudināja dārzu īpašniekus bez steigas apstaigāt dārzu un pavērot, kā augi jūtas. Uzmanība jāpievērš lapām, jo tās vislabāk liecina par to, kā augam klājas. “Vai tās ir sākušas čokuroties, vai parādījušies kādi plankumi, vai lapas ir nespodras,” dārzniece uzskaitīja pazīmes, kurām vērts pievērst uzmanību un kuras var liecināt par kādām slimībām.
“Visu ir vieglāk apkarot sākumā, nevis gaidīt, kad viss augs jau ir kaitēkļu vai slimību pārņemts. Pirmajā stadijā ir svarīgi to noķert, kaut vai lapas vienkārši nolasot,” skaidroja Kaminska.
ĪSUMĀ:
Dārza aktualitātes jūlijā:
Ķirši
Viena no būtiskākajām jūlija aktualitātēm ķiršu koku īpašniekiem ir strazdi, kas nolasa ražu pirms cilvēkiem. Uz jautājumu, vai strazdi pēdējos gados kļuvuši nekaunīgāki un naskāki nekā kādreiz, Kaminska atbildēja, ka tā ir bijusi problēma vienmēr.
Dārzniece Rožukalne piebilda, - tā kā strazdus mēģina apkarot, tie varētu būt labāk adaptējušies un kļuvuši gudrāki: “Ja agrāk uzskatīja, ka tie neredz ķiršus ar dzeltenām ogām, tagad tie lieto arī dzeltenās ogas”. Kāds radioklausītājs norādīja, ka strazdi viņa dārzā apēd arī zemenes.
Dārzniece Kaminska stāstīja, ka strazdi, kas jūlijā noēd ogas, pie mums ierodas no Krievijas. “Strazdi, kam taisām būrīšus, pavasarī dārzā noēd kaitēkļus un tad lido prom. Uz zemeņu un ķiršu laiku ierodas strazdi no Krievijas.”
Kāda klausītāja savā dārzā novērojusi, ka gan saldajos, gan skābajos ķiršos iemetušies balti tārpi. Kaminska skaidroja, ka tās ir ķiršu mušas, pret kurām var cīnīties jau pavasarī, ziedēšanas laikā, ar dārzniecības veikalos nopērkamiem līmes ekrāniem. Tagad atliek tikai bojātos ķiršus nolasīt. Taču tie ir jāsavāc un jāiznīcina, nevis vienkārši jānomet zemē. Citādi kaitēkļi izplatīsies tālāk, ielienot zemē un pārziemojot.
Siltumnīca
Dārznieces atgādināja, ka tagad naktis ir kļuvušas aukstākas, tādēļ siltumnīcām vakaros jātaisa ciet durvis. Ir pienācis īstais laiks mēslot tomātus ar kalciju, tas būs noderīgs arī augļu dārzā, jo atbild par augu imunitāti, norādīja Rožukalne.
Dažādas nedienas šai laikā mēdz piemeklēt gurķu audzētājus. Piemēram, ja uz gurķiem pamana spīdīgu plēvīti, tas liecina par tīklērci. To var mēģināt apkarot ar plēsējērcēm, ko var iegādāties veikalos. Lapas, uz kurām parādās plēvīte, noteikti jānorauj.
Kāda klausītāja vaicāja, kāds varētu būt iemesls tam, ka gurķa stāds aug garumā ar kuplām lapām, bet paši gurķi nokalst un neattīstās. Dārznieces skaidroja, ka vainīgs varētu būt pārāk spēcīgs kūtsmēslojums, kas rudenī likts siltumnīcā. “Ja ir par daudz mēslojuma, tas var aiziet uz lapām un neveidosies gurķi,” norādīja Kaminska. Tagad gurķiem vajadzētu mēslojumu, kura sastāvā ir fosfors, kas veicina ziedēšanu. Ja saregulēs mēslošanu, gurķi sāks ražot.
Kāds cits klausītājs saskāries ar problēmu, ka gurķiem dzeltē apakšējās lapas. Dārznieces komentēja, ka, iespējams, augam nepatīk pārāk liels karstums.
Puķes
Jūlijs ir īstais laiks, kāds dārzā sākt otrreizējo mēslošanu arī puķēm, piemēram, hortenzijām. Kā puķēm, tā citiem augiem tagad jādod vasaras mēslojums, kurā ir mazāka slāpekļa deva. “Vasaras mēslojumā vairāk ir kālijs, fosfors un citi trūkstošie elementi,” skaidroja Rožukalne.
Nedrīkst aizmirst arī par puķu vecajiem ziediem. “Ļoti svarīgi ne tikai ziemcietēm, bet arī viengadīgajām puķēm novākt vecos ziedus, jo tas stimulēs jaunu veidošanos,” norādīja dārzniece.
