Kāda raidījuma klausītāja rakstīja: "Pavasarī man uzdāvināja magnoliju, kuru iestādīju dārzā, bet tagad rudenī pārstādīju vēlreiz piemērotā vietā. Kas jāzina, to audzējot? Atstāt dārzā nenogrieztas ziemcietes ir tas pats, kas palielināt glumo gliemežu invāziju."
"Ar gliemežiem bija jācīnās, jāpadzenā prom no sava dārza, bet, par magnoliju runājot, magnolijām ir ļoti svarīgi, lai kājām ir silti. Tā kā noteikti ir jānomulčē ar lapām vai mizu mulču, tas ir vissvarīgākais," norādīja Kaminska.
"Protams, pirmajā gadā būtu drošāk, ja ar egļu zariem uztaisītu vigvamu apkārt, bet vēl noteikti ne. Vēl šodien sola +15 grādus, tas ir daudz par siltu," viņa precizēja.
Iespējams, piemērotāks laiks augu ieziemošanai būs novembrī, bet dārzkope uzsvēra, ka uz datumiem vai mēnešiem paļauties nevar – vienmēr jāskatās, kas notiek dabā. Magnolijām nekaitēs arī pirmie mīnusi, jo pirms segšanas ziemai to lapām jānokrī .
"Šobrīd viss ir iekavējies vismaz par trīs nedēļām. Rudens ir tik garš, ka visu var lēnām un mierīgi darīt un nesteigties.
Arī dālijas – tās, kuras ir noziedējušas, var apgriezt, bet nerokam vēl laukā. Arī rozes mēs vēl negriežam – fantastiski zied šobrīd," ieteica Kaminska.
Cita klausītāja uzdeva jautājumu: "Mani interesē, kā pareizi ieziemot vistēriju? Pagājušā gada pavasarī tā man auga, no saknēm dzina jaunas atvases, un bija viens ziediņš tikai. Kā to pasargāt šoziem?"
Kopumā jāsaprot, ka tik kupla ziedēšana kā dienvidu zemēs, Latvijā no vistērijas nav sagaidāma, taču ar laiku ziedu kļūs vairāk, ja par to pareizi rūpēsies.
"Ja ir iespējams, ja tā nav dikti sadzinusies uz augšu, būtu labāk nolaist to lejā, un tad sasegt ir vieglāk. Ja tā ir jau satinusies tā, ka grūti dabūt, jārēķinās, ka augša var apsalt, bet to, kāda būs ziema, mēs nezinām," norādīja Kaminska.
"Šobrīd vēl ne, vēl ir par siltu, bet tad, kad būs lielāki mīnusi, pie saknēm var sausu kūdru vai mulču pabērt un var aplikt egļu zarus. Ar tādu stipru pakošanu – prātīgi, lai beigās neizsūt, un nekādas slapjas lupatas virsū nevajag nelikt," teica dārzkope.