Leduspuķu sēšana
Leduspuķu sēšanas laiks ir nosacīts dārzkopja sezonas darbu sākums. Leduspuķes sēj ļoti savlaicīgi, jo tām ir ilgs veģetācijas periods, un turklāt leduspuķes ir diezgan prasīgas.
"Begonijām tas veģetācijas periods ir ļoti garš. Principā mēnesis aiziet, kamēr viņa izlien un tu vari sākt viņu piķēt. Turklāt ir visādas nianses, un nemaz viņa tik pielaidīga nav pret visiem apstākļiem. Begonija skaitās diezgan kaprīza puķe, tas nav tik vienkārši," atzina Rožukalne.
Tāpēc begoniju sēšanu nedrīkst nokavēt. Tām ir ļoti smalkas un mazas sēkliņas, tāpēc ļoti uzmanīgi jāskatās substrāta kvalitāte. Tā nedrīkst būt dārza zeme, tai jābūt sterilizētai kūdrai specializētā iepakojumā. Tai jābūt smalkai kūdrai, un to vēl vajadzētu izsijāt. Dienu pirms sēšanas dārzkopes kūdrai vēl ieteica piejaukt trihodermīnu, salaistīt, lai sasēžas. Un vēl pirms sēšanas viegli pieblietēt.
"Vajadzīga smalkā kūdra, tāpēc, ka sēkliņa ir ļoti smalka. Ja paņemsi rupjo kūdru un vēl apliesi, nedod Dievs, pa virsu pēc sēšanas, nevis iepriekš, tad tā sēkliņa tur aizpeldēs un aizies diezin kur," norādīja Rožukalne.
Dārznieces iesaka iegādāties "pilētās" sēkliņas [apvalkā], kas ir nedaudz lielākas un labāk saskatāmas. Lai būtu pavisam droši, ka sēkliņas uzdīgs, kad tās iesētas, tās var apsmidzināt ar kādiem līdzekļiem vai vitamīniem – dīgšanu un saknīšu veidošanos veicinās jūras aļģu ekstrakts.
Jāatceras, ka begonijas jeb leduspuķes ļoti mīl siltumu, tāpēc telpā jābūt +22..23 grādiem. Tikai tad tās sāks dīgt. Tās nedīgs, ja būs +18..20 grādi.
Vienlaicīgi ar leduspuķēm ierasti tiek sēti arī pētersīļi un selerijas, atgādināja Rožukalne. Nedaudz vēlāk jāsēj puķes ar smalkajām sēkliņām.
"Tūlīt klāt būs 10. februāris, kad mēs dārzniecībā jau vēsturiski sākam sēt lobēlijas, alisītes, visas sīkās puķītes, kurām ir maza, sīka sēkliņa, kur tas process iet ilgāk," viņa norādīja.
Augu pasargāšana no saules
Tie augi, kas ziemas laikā īpaši jāuzmana no sala, piemēram, rozes, bija jāapsedz jau ziemas sākumā, taču citus daudzgadīgos košumkrūmus tieši tagad tuvojas īstais laiks apsegt, lai pasargātu no pavasara saules.
"Ja ir apsegts, tagad neko raut nost nevar. Februāra beigas, marts, tad ir tā kodīgā saule, kad tā piesegšana ir nepieciešama visvairāk. Un tie, kas pirms tam nepiesedza, neko nav nokavējuši, jo tā piesegšana patiesībā būs vajadzīga tieši tagad. Nu, nerunājot par rozēm un aukstumu, tām vajadzēja ātrāk, jā, bet skuju koki, Kanādas eglīte, konika – tos tomēr katru gadu vajadzētu noēnot no saules, un tagad būtu tas mirklis, kad to var sākt darīt," mudināja Kaminska.
Viņa norādīja, ka veikalos ir iespējams nopirkt dažādus augu segšanas materiālus un konstrukcijas, taču vajadzētu izvairīties no bieza auduma.
"Tās biezās auduma tūtes man ne visai patīk, jo pie mums līst, bet tad atkal ir auksts. Man patiktos, ka neskartos tas audums pie auga tik cieši. Tādi niedru režģīši, piemēram, kas ir saliekami un no kuriem var izveidot skaistas konstrukcijas, ir pilnīgi pietiekami," ieteica Kaminska.
Augļu koku kopšana
Dārzkopji bieži iesaka ziemas otrā pusē pieblietēt sniegu zem dārzā esošajiem augļu kokiem, taču svarīgi atcerēties – zem kuriem.
"Ir viens knifs par sēkleņiem un kauleņiem – tas ir par āboliem, bumbieriem un ķiršiem, plūmēm. Kauleņi tomēr mostas ātrāk, un ir atklāts, ka sniega pieblietēšana kauleņiem īsti laba nav, jo sanāk, ka augša pamostas, bet apakša, ko esat pieblietējuši, sakne vēl guļ. Nav tā līdzsvara starp augšu un apakšu," skaidroja Rožukalne.
Savukārt āboliem un bumbieriem jeb sēkleņiem, kā tos dēvē dārzniece, pieblietēts sniegs ap stumbru nāk par labu, jo tie mostas krietni vēlāk.
"Un kurš nav balsinājis, kurš nav neko aizsargājis, neko nav darījis – ir pēdējais laiks," uzsvēra Rožukalne.
Latvijas apstākļos, kad ir regulāras un izteiktas temperatūras svārstības, augļu kokus balsināt ir ļoti būtiski, piekrita Kaminska. Ja tas nav iespējams, ap stumbru var aplikt niedru kūlīšus, bet jebkurā gadījumā augļu koku stumbri ir jāsargā. Un ne tikai divus, trīs gadus veci kociņi, bet arī jau lieli, pat 10 gadus veci. Citādi to miza var saplīst.