Noziedējušās agri ziedošās spirejas un forsītijas ir jāapgriež, norādīja Kaminska. Tāpat jāapgriež kalnu priedes, pie viena jāvēro, vai jau nav parādījušies priežu zāģlapsenes kāpuri, kas grauž otrā gada dzinumus. Ja kāpuru nav daudz, tie vienkārši jānospiež.
Uz ķiršiem parādījušās melnās laputis, kuras apkarot var ar šķīdumu no zaļajām ziepēm.
Rožukalne vērtēja, ka, lai gan sākotnēji bijusi skeptiska, pagājušajā gadā pārbaudījusi, ka šķīdums diezgan labi strādā.
Ir īstais laiks arī saldo ķiršu veidošanai, lai tie neaug lieli koki, bet ir kompakti.
"Šis ir tas mirklis, kad apgriežam pašus dzinumu galus ar visām laputīm, un nevis nometam zemē, bet maisiņā iekšā savācam,” citu metodi ieteica Kaminska.
Viņa norādīja, ka dažos dārzos, kuros nav izdarīti profilaktiskie pasākumi, parādās ābeļu tīklu kode, ko cilvēki mēdz jaukt arī ar ābeļu tinēju. Tīklu kodes apkarošanai nav nekādu preparātu, taču nelielos augļu dārzos ar ne pārāk augstām ābelēm to midzeņus var savākt rokām.
Tāpat dārzkope atgādināja, ka arī jebkura slimība sākas ar mazām platībām, tāpēc dārzs regulāri jāapstaigā, lai tās ātri novērstu.
Ja rozēm, piemēram, parādījusies miltrasa, brūnplankumainība, tad bojātā lapa laikus jānoplēš un tikai tad jāķeras pie miglošanas.
Arī floksim noplēš lapas, uz kurām ir miltrasa, un tad miglo ar sēra preparātu. Galvenais ir ieraudzīt pašu slimības sākumu un pēc iespējas ātrāk novērst tās izplatību, uzsvēra abas dārznieces. Šādus darbus nevar atlikt uz nākamo nedēļu, tad, piemēram, laputis būs aizgājušas pa visu koku.
Jūnijā vēl var paspēt mēslot rozes, taču Rožukalne atgādināja, ka ar to nedrīkst pārspīlēt, kā mēslojumu viņa ieteica izmantot raudzējumu no zirgu mēsliem.
Rozēm svarīgi arī mikroelementi – dzelzs, magnijs, kas atbild par ziedēšanu.
Profilaktiski tās arī jāmiglo ar vara preparātu reizi mēnesī pret sēņu slimībām. Savukārt, ja parādās miltrasa, uzreiz nepieciešams sēra preparāts.
Tūlīt būs noziedējuši rododendri, arī tie jāmēslo, savukārt forsītijai jāatceras, ka organisko mēslojumu nevajag, jo tad krūms nākamajā pavasarī vairāk lapos, nevis ziedēs. Vienlaikus dārzkopes atzina, ka papildu mēslojums nepieciešams daudzām dārza kultūrām, kas tūlīt būs noziedējušas.
“Turklāt dārzeņiem tas slāpeklis ir vajadzīgs vairāk nekā dekoratīvajām kultūrām,” norādīja Rožukalne. Jāņem gan vērā, ka zemenes šobrīd nevajadzētu aiztikt, jāļauj gatavoties un briest ogām. Vienīgais, kas zemenēm var trūkt, ir ūdens, bet par to šobrīd rūpējas laikapstākļi, vērtēja Kaminska.
