Kā labāk dzīvot

Vīrieši un sievietes ir līdzvērtīgi teorijā, bet vai tā patiešām ir arī praksē

Kā labāk dzīvot

Brīvprātīgo palīdzība līdzcilvēkiem ārkārtas stāvokļa laikā un parastā ikdienā

Maija nogales aktuālie darbi dārzā

Dabiski līdzekļi pret dārza kaitēkļiem. Profesionāļu ieteikumi

Kukaiņi dārzniekiem mēdz sagādāt lielas raizes, taču jāatceras, ka visi no tiem nav apkarojami un daļa var sniegt labumu. Kā cīnīties ar kaitēkļiem, neiznīcinot derīgos kukaiņus, Latvijas Radio raidījumā „Kā labāk dzīvot” stāstīja Jāņa Aldermaņa dārzniecības vadītāja Vija Rožkalne un kokaudzētavas „Dzērves” saimniece Maruta Kaminska.

ĪSUMĀ:

„Mana pārliecība – ja dārzā ir kukaiņu invāzija, tad ar ķīmiskiem līdzekļiem tiek iznīcināti gan labie, gan sliktie kukaiņi,” norādīja Kaminska. Arī Rožkalne ieteica sliktos kaitēkļus atvairīt, izmantojot dabiskas metodes, piemēram, dārzā iestādot puķes ar specifisku smaržu. „Ir pierādīts, ka uz kukaiņu pasauli iedarbojas visi aromāti, kuros iekodēta bioloģiskā aizsardzība,” skaidroja dārzniecības vadītāja. Kā piemērus Rožkalne minēja kliņģerītes un samtenes.

Zirnekļi un strutenes pret laputīm

Jāatceras, ka dārzam nepieciešams piesaistīt arī derīgos kukaiņus, tādēļ jāstāda čemurzieži un dilles. Pie dabiskajiem kaitēkļu iznīcinātājiem Rožkalne minēja zirnekļus – tie labi iznīcina laputis, kuru šogad ir īpaši daudz. Viņa atzina, ka savā dārzkopības vadītājas pieredzē ar laputīm tik ļoti nākas cīnīties pirmo reizi.

Uz klausītāja jautājumu par to, ko darīt, ja uz upeņu zariem jau parādījušās laputis, dārzkopes vienbalsīgi atbildēja, ka konkrētie zari jānogriež.

Gan pret laputīm, gan citiem kukaiņiem var izmantot arī struteņu sulu. „Tikai nevajag aizmirst, ka sastāvam jāpievieno kādas tehniskās ziepes, lai pielīp klāt,” stāstīja Rožkalne, atzīmējot, ka internetā pieejams daudz recepšu, kā šādu sulu pagatavot.

Kailgliemežu notveršana

Vaicātas par to, kas varētu siltumnīcā augošajai paprikai un redīsiem noēst lapas, abas dārzkopes atzina, ka tas varētu būt kailgliemezis. „Bieži kailgliemeži, kuri slēpjās šķirbiņās, pa nakti izlien ārā un noēd visu,” skaidroja Kaminska. Rožkalne atzina, ka arī viņai dārzā problēmas sagādā kailgliemeži, tādēļ viņa dodas tos salasīt tad, kad jau sācis krēslot. Kaminska vieglākai kailgliemežu atrašanai ieteica novietot dēlīti starp augu un vietu, kur tie varētu atrasties dienas laikā.

Straujai kailgliemežu izplatībai uzmanību ir pievērsusi arī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Pagājušajā gadā, pateicoties iedzīvotāju atsaucībai un sniegtajām ziņām, DAP apstiprinājusi 13 jaunas invazīvā un ēdelīgā Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris) atradnes, un tas liecina, ka šis nevēlamais viesis Latvijas dabā izplatās ļoti strauji, apliecināja pārvaldes pārstāve Maija Rēna.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts  Eiropas simt visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā, un, savairojoties lielā skaitā, tas var apdraudēt vietējās savvaļas augu sugas un kultūraugus, piemēram, zemenes, kāpostus, kabačus, gan apēdot tos, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus, skaidroja Rēna. Tas izkonkurē un barojas arī ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām, kā arī ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām kailgliemežu sugām, kā rezultātā vietējās sugas asimilējas un izzūd.  

Pirmo reizi šī suga, kas apdraud dabiskos biotopus, laukaugus, kā arī mājdzīvnieku veselību, Latvijā reģistrēta 2009. gadā, bet nu jau 11 gadu laikā kopumā tas atklāts vismaz 60 vietās visā valstī, galvenokārt Rīgas apkārtnē un Zemgalē. Ziņas par Spānijas kailgliemeža atradnēm ir ļoti svarīgas, lai saprastu, cik strauji tas Latvijā izplatās un ko darīt vai nedarīt, lai šo sugu apstādinātu.

DAP arī dalījās padomos par kailgliemežu iznīdēšanu savā īpašumā. Kā visefektīvāko metodi DAP norāda dārznieku jau pieminēto kailgliemežu nolasīšanu līdz ar krēslas iestāšanos vai agri no rīta, kad tie aktīvi. DAP ieteica kailgliemežus iznīcināt, tos pāršķeļot ar lāpstas vai kāda cita asa priekšmeta palīdzību vai ievietojot uz vienu diennakti 10% vārāmā sāls šķīdumā. Spānijas kailgliemezis savā barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus. Tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā, taču šādā gadījumā konkrētā vieta jāapseko atkārtoti. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtie indivīdi jāaprok zemē. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti augustā, septembrī, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, beigtie indivīdi ir jāsadedzina vai jāievieto sālsūdenī.

Tāpat gliemežu pārņemtajā teritorijā var ierīkot īpaši izveidotas lamatas. “Par lamatām var kalpot kastes, burkas, pudeles ar nogrieztu galu un tajās ievietotu pievilinātājvielu, piemēram, pūstoši augi, suņu un kaķu mākslīgā barība, kombinētā lopbarība,” stāstīja DAP pārstāve.

“Labi darbojas arī slīcināšanas slazdi - augsnē līdz ar zemi ierok trauku, kurā ielej šķidrumu kopā ar pievilinātājvielu. Visbiežāk slīcināšanas slazdos par pievilinātājvielu izmanto alu. Ja slazdos būs tikai tīrs ūdens, gliemeži var ātri no tā izlīst ārā. Tāpēc šķidrumam ir jāsatur vielas, kas veicina gliemežu noslīkšanu — 1 % vara (vara sulfāts) vai 10 % vārāmā sāls šķīdums,” skaidroja Rēna.

Taktikas pret skudrām

Tāpat aktuāla problēma ir skudras, kas iemitinājušās siltumnīcās un dobēs. Kā vienu no šīs problēmas risinājumiem Kaminska ieteica rušināt zemi vietā, kur iemājojušas skudras. Kā nākamo soli, ja rušināšana nepalīdz, Rožkalne ieteica dārzkopības veikalos iegādāties speciālu pulveri, kas iedarbojas uz skudru mammām, un tad visa skudru saime aizies kur citur. Tiesa, šie ieteikumi palīdzēs, ja pūznis ir mazs. Gadījumā, ja tas ir liels, dārzkopes ieteica sazināties ar Latvijas Dabas muzeju, lai noskaidrotu pareizāko rīcību.

Nekaitīgie kukaiņi

Virkne kukaiņu dārzā nekādu ļaunumu nenodara, piemēram, blaktis - to eksistence augiem nekaitē. Arī tomātos esošās melnās, mazās mušiņas, pēc dārzkopju domām, nenodara neko sliktu.

Tomēr, ja vēlas no mušiņām atbrīvoties, Kaminska dalījās ar ieteikumu stādīt augu kūdrā, kurā pievienots sausais bacilols. Šo paņēmienu kokaudzētavas saimniece aicināja pielietot, lai lokos neparādītos sīpolu muša.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dārzs un mājas
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti