Ciklamenas – košs uzmundrinājums tumšajos ziemas mēnešos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Izturīgās ciklamenas ar košiem ziediem mūs priecē aukstajos gadalaikos. Tām miera periods – atšķirībā no lielākās daļas puķu – ir tieši vasarā, kad citas puķes zied pilnā krāšņumā. Par ciklamenu jaukšanu ar Alpu vijolītēm, audzēšanu Kurzemē un uzglabāšanu grieztā veidā stāsta Nacionālā botāniskā dārza (NBD) Latvijas selekcijas telpaugu nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste Silvija Rožkalne.

Uz Latviju atved Brandenburgas princese

Latvijā pirmās ciklamenas ieveda Kurzemes hercoga Jēkaba dzīvesbiedre – Brandenburgas princese Luīze Šarlote. Tajos laikos Kurzemes cepļos jau ražoja stiklu, līdz ar to šiem ziediem varēja nodrošināt augšanai piemērotus apstākļus stikla siltumnīcās. Latvijā pirmais šos krāšņos augus1890.gadā audzēšanai lielākos daudzumos ieteica dārznieks Sīmanis Klevers.

Pirmās ciklamenas, ko ieveda Latvijā, parasti uzziedēja augusta beigās vai septembrī un ar košiem ziediem priecēja līdz marta beigām, aprīļa sākumam. Taču tagad selekcionētas šķirnes, kas zied ilgāk – no jūnija līdz martam.

Persijas ciklamena pie mums jāaudzē siltumnīcās vai apkurināmās, gaišās telpās, kur temperatūra ir no 12 līdz 14 grādiem. Persijas ciklamenas iztur temperatūru līdz apmēram četriem grādiem virs nulles. Vasarā šos ziedus var audzēt puķupodiņos ārā, bet, sākoties salnām, tie jāpārvieto uz iekštelpām.

Latvijas klimatiskajos apstākļos ārā var audzēt kosas ciklamenu (Cyclamen coum) un efejlapu ciklamenu (Cyclamen hederifolium). Šīs ciklamenas ārā sāk ziedēt jau februārī un zied līdz pat maijam.

Eiropā ievesta pirms četriem gadsimtiem

Kā ziedus pareizi sagatavot uzglabāšanai vāzē?

Grieztie ciklamenu ziedi ļoti labi saglabājas vāzē divas līdz trīs nedēļas. Tie no sakņu bumbuļa jāizrauj, nevis jāgriež (atstātais  kātiņš izraisīs puvi, kas novedīs līdz auga bojāejai). Pēc tam ziedu kātiņu samazina par vienu līdz diviem centimetriem un nedaudz ieskrāpē. Ziedu griešanai ieteicams izmantot agrāk selekcionētās šķirnes ar gariem kātiem, piemēram, “Tukuma Lašu”, “Tukuma Baltā”, “Smaržīgā”,’ “Saumon Fonce”, “Saumon Clair”, “Wincler Lichtkonigen”, “Rococo Victoria” u.c.

Ciklamenām ir apmēram 16 sugas, kuras savvaļā sastopamas galvenokārt Vidusjūras apvidū, Alpos, dažviet Armēnijā un Kaukāza kalnos. Persijas ciklamena (Cyclamen persicum), kuru Eiropā ieveda ap 1620. gadu, visvairāk izplatīta Jeruzalemes apkārtnē, kur klimatiskiem apstākļiem raksturīgi karstuma un sausuma periodi, kā arī Grieķijas dienvidu salās, Tunisijas ziemeļu daļā un Kiprā. Šie ziedi aug mūžzaļos lapu un skuju koku mežos, zem krūmiem, trūdvielām bagātās augsnēs ar neitrālu vai vāji sārmainu augsnes reakciju.

Vācu dārzkopības literatūrā pirmie dati par ciklamenām piefiksēti 1779. gadā. Senāk no vācu valodas Persijas ciklamenu (Cyclamen persicum) latviski iztulkoja kā Alpu vijolīti, kas patiesībā ir cits augs – Karpatos un Austrumalpos augošā vijolīte (Viola alpina). Cilvēki joprojām ciklamenas sauc par Alpu vijolītēm, jo tā, iespējams, šķiet vienkāršāk un latviskāk.

No sniegbaltas līdz tumši bordo

Ciklamenas audzē Lielbritānijā, Vācijā, Holandē, Amerikas Savienotajās Valstīs un Francijā. Anglijā 1977. gada janvārī nodibināja ciklamenu audzētāju biedrību, kuras sastāva ir vairāk nekā 1600 biedru no dažādām valstīm, Latvija tajā gan nav pārstāvēta.

Ciklamenu ziedu krāsa iespējama no sniegbaltas līdz tumši bordo. Tās zied dažādu toņu sarkanā, rozā un violetā krāsā, ar un bez lāsumiņiem, ar dažādu nokrāsu zieda actiņām. Lai gan pasaulē joprojām tiek radītas jaunas šo ziedu šķirnes, selekcionāriem vēl nav izdevies izveidot ciklamenu ar dzeltenas un zilas krāsas ziedlapiņām.

Ziedi iekštelpām ziemas laikā

Pirmās ciklamenu šķirnes1836. gada izveidoja franču selekcionārs Furjē. Strādājot pie šo ziedu selekcijas, svarīga ir ziedu krāsa un forma, lapu dekorativitāte un smarža, ziedkātu garums un noturība, kā arī izturība pret slimībām un kaitēkļiem. Jaunas šķirnes joprojām rada selekcionāri Amerikas Savienotajās Valstīs, Dānijā, Vācijā, Nīderlandē, Anglijā u.c.

Šobrīd Latvijā ar šo ziedu selekciju vairs nenodarbojas, jo tas ir dārgs, ilgs un darbietilpīgs process, tomēr vairāki vietējie puķkopji jaunu šķirņu veidošanā roku iemēģināja pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados – E. Šmīdenbergs, A. Kalniņš, K. Jākabsons, K. Bauers, G. Skujiņš u.c. 1964.gadā Tukuma Izmēģinājumu paraugdārzniecībā K. Bauers un P. Šternbergs izveidoja šķirni 'Tukuma Baltā', kurai ir bagātīgs lapojums un balti ziedi, kā arī 'Tukuma Lašu' – zied lašu rozā ziediem ar violeti sarkanu actiņu. Ar tumši sarkaniem ziediem, kuri pārziedot izbalē, priecē šķirne 'Tumši Sārtā'. Rīgas Dārzu un parku trestā G. Skujiņš radījis šķirni 'Violetā', kas, līdzīgi kā iepriekš minētās šķirnes, ir lielisks telpu dekors tumšajiem ziemas mēnešiem, jo no septembra līdz martam zied ar violetiem ziediem.

Salaspilī kopj pusgadsimtu veidotu kolekciju

Nacionālajā botāniskajā dārzā (BD) Salaspilī ciklamenas audzē kopš sešdesmitajiem gadiem, paralēli tam veicot zinātnisko darbu šķirņu salīdzināšanā. Iegādājoties arvien vairāk šķirņu, NBD speciālisti sāka veidot ciklamenu kolekciju. Tajā ir gan 1964. gadā radītas šķirnes, gan pēdējos gados tapušās – kopumā apmēram četrdesmit, tostarp piecas Latvijā radītās.

Materiāls pirmo reizi publicēts LSM.lv 2021. gada 1. janvārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti