No pamatiem līdz jumtam

No pamatiem līdz jumtam 23.05.2022.

No pamatiem līdz jumtam

No pamatiem līdz jumtam 13.06.2022.

No pamatiem līdz jumtam 06.06.2022.

Cik dziļi jāsiltina mājas pamati, un kādus materiālus izvēlēties. Iesaka būveksperts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ja mājai ir pagrabs, jāsiltina tās pamatu virsējā daļa līdz 10–15 centimetriem zemē, dziļāku siltinājumu veidot nav efektīvi, jo pagrabu labāk siltināt no iekšpuses. Siltināšanai var izmantot 30 līdz 50 milimetru biezas putupolistirola plāksnes, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.

Raidījuma klausītājs Jānis jautāja: "Vēlos siltināt privātmājas pamatus. Māja celta ap 1980. gadu. Gāzbetona mūris ar gaisa spraugu, apmūrēts ar silikātķieģeli. Gaisa sprauga piepūsta ar putām. Mājas pagraba daļa ir sadalīta divos līmeņos – 1,5 un 2 metri (m). Cik dziļi jāsiltina pamati, vai 2 m vai arī seklāk? Pamats beidzas aptuveni 0,5 m virs zemes. Vai arī tas ir jāsiltina? Kādus materiālus labāk izvēlēties?"

Biršs atzina, ka ne vienmēr pamati vispār jāsiltina, taču šajā gadījumā, ja ir pagrabs un tas ir dažādos līmeņos, cokolam atrodoties pusmetru virs zemes, ir jāsiltina pamatu virsējā daļa līdz horizontālajai hidroizolācijai: "Ir jēga siltināt virsējo daļu līdz horizontālajai hidroizolācijai, tur jābūt pārrāvumam, un tālāk ir sienas siltinājums. Uz leju tātad ir horizontālā hidroizolācija,  tad seko pamatu cokols, siltinājums. Tātad tikai pusmetru līdz gruntij, vēl maksimums, ko atļauju klāt, ir 10 centimetri."

"Tas nozīmētu: 60 centimetru garumā veidojam šo siltinājumu, un tālāk tam nav nekādas vajadzības, jo tālāk seko pagraba siena," viņš piebilda. 

No pamatiem līdz jumtam

Latvijas Radio 2 raidījumā  "No pamatiem līdz jumtam"  tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs katru nedēļu sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvniecību, celtniecību un remontdarbiem.

Uzdodiet savu jautājumu, rakstot uz e-pastu [email protected] vai iesūtot to Latvijas Radio 2 mājaslapā!

Ēterā raidījums dzirdams pirmdienās no pulksten 19.05 līdz 19.35, savukārt  arhīvā to var noklausīties jebkurā laikā.

Siltinot pagraba sienu dziļāk līdz pamata pēdai, praktiski nekas netiktu panākts. Tas, protams, nav nekas slikts un nedaudz samazina siltuma patēriņu, bet iegūtais efekts nav pietiekami liels, lai to varētu uzskatīt par jūtamu ietaupījumu. 

"Es teiktu, ka apmēram 10–15 centimetri zem zemes ir maksimums. Tālāk, ja ir pagrabs, varam siltināt pagrabu no iekšpuses, un mēs iegūstam efektu momentā. Ar plānu, trīs centimetru biezu, mīkstu kokšķiedru plāksni vai ar trīs centimetru biezu putupolistirola plāksni, ko pēc tam apmet," norādīja Biršs. 

Atbildot uz otro klausītāja jautājumu par to, kādus materiālus izvēlēties, būveksperts ieteica, ka, tā kā runa ir tikai par cokolu, var lietot 30 līdz 50 milimetru biezas putupolistirola plāksnes. Tām līmē virsū sietiņu, ko apmet ar dekoratīvo apmetumu, un tad to var nokrāsot. 

Jāatceras, ka griežot putupolistirola plāksnes, jāizmanto industriālais putekļu sūcējs, lai sīkās daļiņas vējš neaizpūstu kāda cita pagalmā, kā tas noticis ar raidījuma klausītāju Juri, kurš rakstīja: "Kaimiņa celtnieki lielā vējā grieza siltinājuma putuplasta plāksnes. Rezultātā sīkās daļiņas tika iepūstas dārzā. Vai šīs putuplasta daļiņas sakņu dārza augsnē neveidos indīgas vielas?"

Biršs norādīja, ka, lai gan indīgas vielas dārzā putuplasta daļiņas neveidos un par augļiem un dārzeņiem jāuztraucas nav, tas tik un tā ir piesārņojums: 

"Es teiktu, ka tā nav laba lieta, un kaimiņiem par to vajadzēja padomāt, jo galu galā pie visiem zāģējamajiem materiāliem var pievienot industriālo putekļu sūcēju klāt. Tā, protams, ir kaimiņa celtnieku nolaidība."

"Mums ir jāsaprot, lai arī mēs sakām, ka putupolistirola materiāls neiztur saules ultravioleto starojumu un iet bojā, visi šie putekļu veidi un skaidiņas, kas ir izplatījušās dārzā, visas nestāvēs uz virsmas, kāda iejauksies gruntī, un tad tās ir izturīgākas," viņš piebilda. 

Attiecīgi, ja putupolistirola daļiņas nonāk augsnē, tās sadalās ļoti lēni, tāpēc rada piesārņojumu, ko apēst var arī putni vai dzīvnieki, taču par to, ka tas kaut ko saindētu, jābaidās nav. 

"No pamatiem līdz jumtam"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti