Ar ko būtu jāsāk mājas siltināšana, ja siltina pa daļām? Vai vērts siltināt pagraba griestus, ja māja nav nosiltināta?
No pamatiem līdz jumtam
Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs katru nedēļu sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvniecību, celtniecību un remontdarbiem.
Uzdodiet savu jautājumu, rakstot uz e-pastu [email protected] vai iesūtot to Latvijas Radio 2 mājaslapā!
Ēterā raidījums dzirdams pirmdienās no pulksten 19.05 līdz 19.35, savukārt arhīvā to var noklausīties jebkurā laikā.
"Vienalga, kuru daļu sāksim siltināt, tas iespaidos kopējo mājas siltuma bilanci," atbildēja būveksperts.
Pirmkārt, Biršs norādīja, ka pārsegums atdala dzīvojamo telpu no bēniņu telpas, tāpēc pats svarīgākais ir pārseguma siltinājums, kam vajadzētu būt vismaz 20–25 cm biezai ekovatei vai akmensvatei.
Otrkārt, pēc Birša domām, ideāli būtu siltināt ārsienas no ārpuses, tikai pēc tam var siltināt pagrabu vai cokolu. Visos šajos gadījumos jāatceras – ja siltinām no ārpuses, lietojam minerālvates, bet, ja no iekšpuses, tad jālieto uz koka bāzes veidota siltumizolācija, piemēram, mīkstās kokšķiedru plātnes, ekovate vai kokvate.
Ja runājam par to, kā vislabāk ierīkot apkuri, pilnīgi viennozīmīgu un pareizu atbildi neatradīsim, taču Biršs norādīja, ka tas, kas jādara obligāti jebkuram Latvijas iedzīvotājam, ja rodas neskaidri jautājumi, – jāsauc skursteņslauķis.
"Katram reģionam ir savs skursteņslauķis. Šeit parādās jautājums – kad skurstenis ir tīrīts un kāpēc tas dūmo. Tas norāda, ka nav vilkmes, – vai nu nav pietiekoši tīrīts skurstenis, vai skurstenim ir nepareiza augstuma jumtiņš, vai vispār tāda nav. Jāskatās, vai nevajag skrusteni pacelt mazliet augstāk," norādīja būveksperts.
