4. studija

Vai lētāk ir instrumentus labot un asināt vai nopirkt jaunus?

4. studija

4. studija

Cik izmaksā apkure mājās, kuras silda nevis radiatori, bet grīdas, griesti un sienas?

Bez radiatoriem var iztikt. Kādi ir citi siltuma avoti – uz griestiem un sienās?

Kad ceļ māju vai iegādājas dzīvojamo platību, viens no galvenajiem nosacījumiem ir ekonomiska apkure. Šobrīd daudziem ir jādomā par to, kā nomainīt apkures sistēmu vai rast dažādus risinājumus. Sildelementu izvietošana uz griestiem vai mājas apsildīšana caur sienām ar elektrību ir mazāk zināmi siltumapgādes risinājumi, skaidroja Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija".

Apkures sistēmas mēdz būt dažādas, sākot no parastām krāsniņām līdz moderniem siltumsūkņiem, kas kombinēti ar saules paneļiem, tomēr visierastākā sistēma ir radiatori, bez kuriem, izrādās, var arī lieliski iztikt.

"Siltās grīdas ir daudz labāks risinājums nekā radiatori, sildķermeņi, kas ir zem loga, bet tad, ja sistēmu izmanto kopā ar siltumsūkni, jo siltumsūknis var attīstīt savu maksimālo efektivitāti," skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Multifizikālo procesu laboratorijas vadītājs fizikas doktors Andris Jakovičs.

Par siltajām grīdām dzirdējuši daudzi, bet ne visiem ir iespēja tādas izveidot, tāpēc ir rasts risinājums – sildelementus izvietot pie griestiem.

"Tie ir tā saucamie kapilāri, kuriem diametrs ir 3–4 mm, pa tiem plūst ūdens; mēs eksponējam sistēmu, lai viņa būtu redzama, bet viņa var būt iekšā apmetumā, var būt aiz reģipša plāksnes vai iekārtajos griestos, vai kā tas dizainiski prasās," stāstīja Jakovičs.

Turklāt kapilāru sistēma ļauj ietaupīt, jo tajā esošais šķidrums nav jāuzsilda līdz tādai temperatūrai kā radiatoros.

"Galvenā siltuma apmaiņa notiek, pateicoties izstarotajam siltumam," stāstīja Jakovičs. "Jūs zināt, ka fermās senos laikos lietoja lampas [siltumam]. Augsta temperatūra, tas, protams, cilvēkam neder, mēs negribam, ka saulīte visu laiku spīd uz galvas, tieši tādēļ ir tas temperatūras limits – 30 un drusku vairāk grādi, kuru mēs uztveram labvēlīgi, kas mums patīk."

Priekšrocības šai kapilāru sistēmai – to var ieklāt jebkur: griestos, sienās, arī zem grīdas, neveicot milzīgus remontdarbus, kas būtu, ieklājot tradicionālo siltās grīdas apkures sistēmu.

Lai cik paradoksāli neizklausītos, bet šai apkures sistēmai – jo mazāka temperatūra, jo labāk.

"Mēs katrs varam pieiet pie radiatora, pielikt termometru klāt, redzēt, ka tur būs rādījumi 50–60 grādi. Šeit sistēmā cirkulē šobrīd 20 grādi, tad iedomājieties starpību temperatūrās – uzsildīt ūdeni līdz 50 vai 60 grādiem vai 20–25 grādiem, uzreiz varam redzēt starpību," sistēmu raksturo Oļegs, kurš savu māju apsilda ar kapilārsistēmu.

Arī Valērijs savai mājai izvēlējies netradicionālu apkuri, proti, māja tiek apsildīta caur sienām ar elektrību, un saņemtais rēķins patīkami pārsteidz pašu saimnieku: "Tikko apskatījos – 37 eiro, apkure, elektrība, viss. Man nekā cita nav, tikai viens rēķins par elektrību."

Tiesa gan, ar šādu apkures sistēmu jāpadomā arī par pareizu sienu izbūvi. Nav jau tā, ka viss ir bijis bez ieguldījuma, bet, pirms māja tapusi, saimnieks ilgi domājis par apkuri, kas ilgtermiņā atmaksātos, jo ne vienmēr it kā lētākais risinājums ir labākais. Protams, liels palīgs apkures sistēmām šobrīd ir arī saules paneļi. Tas lielā mērā attaisnojas, jo saražotā enerģija, ko paši patērējam, ir vislabākais veids, kā varam ietaupīt.

Šobrīd, sākoties apkures sezonai, gan nebūtu vēlams mainīt apkures sistēmu, bet garos ziemas vakarus varētu izmantot lietderīgi – rēķinot un pētot, kā ieekonomēt nākamajā ziemā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti