Pie LR 2 raidījuma no “Pamatiem līdz jumtam” vērsās klausītājs Jānis, kuram mājas bēniņos veidojas ļoti daudz mitruma – tas krājas zem jumta tvaika izolācijas un pil uz akmens vates siltinājuma. Akmens vates virsējā daļa ir slapja, un šur tur mitrums pat sūcas cauri griestiem.
Izmantoto materiālu “pīrāgs” bēniņos bijis šāds – ģipškartons uz metāla profiliem, tvaika izolācija, koka sijas 200 x 50 milimetru, starp tām akmens vate 15–20 centimetru platumā. Virs bēniņiem ir divslīpju jumts, kas sastāv no spārēm (150 x 50), tvaika izolācijas, latojuma un virs tā – metāla jumta segums. Bēniņu galos ir atstāti ventilācijas caurumi (200x200), kā arī ir ventilācija pa jumta kori.
“Šeit tomēr ir saskatāmas kļūdas, ko Jānis pieļāvis. Ir nepieciešama ventilācija, bet, lai notiktu gaisa kustība, tam kaut kur ir jāiekļūst un kaut kur jāizkļūst,” norādīja Biršs.
Te labākajā gadījumā tas varētu ienākt pa bēniņu galos atstātajiem ventilācijas caurumiem, tālāk tas pa kori mēģina tikt uz augšu. Būs daudz "mirušo zonu" un ventilācija būs ļoti vāja. Pareizāk sakot, ventilācijas nebūs,” situāciju komentēja speciālists.
Lai ventilāciju nodrošinātu, Biršs ieteica veidot ventilējošo sistēmu no jumta dzegas līdz korei, izmantojot difūzijas plēvi, kura ir tvaika caurlaidīga. Starp plēvi un jumta segmateriālu vai latojumu jābūt apmēram piecu centimetru atstarpei.
“No abām pusēm gaisam jāiet cauri. Tas iekļūst šajā šaurajā piecu centimetru kanālā un no abām pusēm iet uz augšu. Ejot uz augšu, pēc ežekcijas principa, tā kā difūzijas plēve ir caurlaidīga, no iekšpuses tas arī velk mitro gaisu ārā,” norāda speciālists, piebilstot, ka citas gaisa plūsmas nedrīkstētu būt.
Biršs minēja vēl divus iespējamos iemeslus, kādēļ bēniņos krājas mitrums – iespējams, ir kāda lūka, kas visu laiku atvērta vaļā, vai arī cauruļvads, kas beidzas bēniņos – tādēļ siltais istabas gaiss ieplūst tur un veidojas kondensāts.
