4. studija

Padoms bez maksas

4. studija

Kur atstāt savus mājas mīluļus, kamēr dodaties ceļojumā?

Padoms bez maksas

Augusts – īstais laiks pārstādīt peonijas un pagarināt siltumnīcas augu ražu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Augusts ir vasaras pēdējais mēnesis, kad jāpaspēj vēl parušināties savā dārzā. Šajā mēnesī jāparūpējas par gurķiem un tomātiem, lūkojot pagarināt siltumnīcas ražu, kā arī jāpārstāda peonijas, ja radusies vēlme tās turpmāk audzēt citā dārza zonā, Latvijas Televīzijas raidījumam "Padoms bez maksas" skaidroja speciālisti.

Dārza padomi:

  • Laikus jāizliek līmplāksnes insektu izķeršanai.
  • Pie pirmajām baltblusiņu klātbūtnes pazīmēm jālieto augu aizsardzības līdzekļi.
  • Gurķi augustā jāpalaiž zemāk un jānorauj auga apakšējās lapas.
  • Augusta sākumā tomātiem jāņem nost galotnes.
  • Tomāti jāatbrīvo no liekajām lapām.
  • Vienā reizē drīkst noraut ne vairāk kā divas lapas!
  • Vienam tomātu stādam jāatstāj 11–12 lapas.
  • Peonijas jāpārstāda augustā, lai līdz ziemai tās paspēj iesakņoties.
  • Peonijas nav viegli izrokams augs, tādēļ vieglāk tās pārstādīt divatā.
  • Peonijas stādīšanas dziļums jānomēra trīs pirkstu platumā virs jaunajiem dzinumiem.
  • Stādot jāizmanto organiskais mēslojums. Stāds jāaplej, kad bedre līdz galam vēl nav aizbērta.
  • Pēc iestādīšanas jāpasaka: "Labi audz!"
  • Augustā dārzs ir jābauda.
  • Jāizveido dārza "skelets", vispirms stādot kokus un krūmus.
  • Nestādiet augus tā, lai viss dārzs uzreiz būtu pārredzams!

Gurķi un tomāti

Tāpat kā visu vasaru, arī augustā dārzkopju acuraugs ir siltumnīca. Lielākās bažas – lai piemājas tomātu un gurķu mītni neapsēstu kaitēkļi.  

Latvijas dārzeņkopju asociācijas "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte silti iesaka par šo problēmu padomāt jau vasaras sākumā un reizē ar stādīšanu izkārt līmplāksnes kukaiņu izķeršanai, lai laikus var pamanīt siltumnīcā nevēlamos viesus. Līmplāksnes visu vasaru jāpārvieto vienā līmenī ar augu galotnēm.

"Ja mēs redzam, ka uz līmplāksnes jau ir baltblusiņas, tad kaut kas ir jāsāk darīt. Labākais, ko var izdarīt, tas ir "Nīmazals". Ir tāds līdzeklis. Tas ir atļauts arī bioloģiskajā lauksaimniecībā, ir pieejams arī neapmācītiem lietotājiem. Tad, kad baltsblusiņas lidināsies mākoņiem, – tad viss, tad jau par vēlu," sacīja Gailīte.

Augustā gurķiem raža veidojas vairs tikai galotnēs, tādēļ augi reizi nedēļā jāpalaiž zemāk.

Dārznieka galvenais uzdevums: paildzināt siltumnīcas augu ražu līdz septembra vidum.

"Apakšējās lapas ir jāņem nost, lai nemētājas, lai nekas nepūst. Šādā veidā var ne tikai paildzināt gurķu ražu, bet tas ir arī labs paņēmiens, kā ierobežot tīklērci. Ja gurķis ar galotni ir līdz pašai stieplei, tad tīklērce aizskrien pa stiepli pa visu siltumnīcu," stāstīja Gailīte.

Eksperte norādīja, ka audzētājiem svarīgi zināt – sīkie punktiņi uz gurķu lapām ir pirmā pazīme, ka apakšā jau sākusi uzdzīvot tīklērce.

Augusta sākums ir īstais laiks, kad tomātiem vairs neļaut augt garākiem. Galotne jānoņem tā, lai virs pēdējā ķekara vēl paliek lapas.

"Tas vienkārši tiek darīts tāpēc, lai zemākie ķekari nāk pie prāta un ātrāk gatavojas,"

skaidroja Gailīte.  

Vasaras pēdējā mēnesī tomātu stādu apakšējās lapas no "darītājām" kļūst par patērētājām, tādēļ no tām ir jāatbrīvojas. Kā uzsvēra dārzkope, lapa, kura mokās ar magnija trūkumu un ir gandrīz līdz pusei dzeltena, vairs "nestrādā". Tomēr lapas augam ir vajadzīgas, tāpēc vienā reizē no tā var paņemt maksimums trīs lapas.

"Labāk neaizrauties, labāk tikai divas. Augam vajadzīgas lapas, vismaz 10, 11, 12 viņam ir vajadzīgas," piekodināja Gailīte. 

Peoniju pārstādīšana

Ja puķumīļi ir nolēmuši mainīt dobē atrašanās vietu šobrīd tik populārajām peonijām, tad augusts ir īstais mēnesis, kad ķerties pie lāpstas. Ja stādīšanu atliek uz pavasari, tad trauslie jaunie dzinumi stādot bieži mēdz nolūzt. 

"Šie pumpuri ir būtiski saudzējami, jau augustā ir droši redzami, un, lai uz ziemu paspētu iesakņoties, augustā pārstādītai peonijai paliks vēl augusta beigu cēliens, vēl septembris klāt," skaidroja Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste Ilma Nereta.

Vispirms pārstādāmajam krūmam apgriež lakstus, atstājot nelielus kātus un dažas lapas. Ap peoniju, lāpstas tiesu no centra atkāpjoties, jāatdur zeme. Lāpsta jādur zemē taisni. Vislabāk šo puķu pārstādīšana sokas divatā. Ja krūms pats nesadalās, jāņem talkā dārza šķēres, raugoties, lai katram stādam paliek gan jaunie dzinumi, gan saknes.

"Diezgan labi var redzēt brūnu svītru. Tas ir tas dziļums, kādā peoniju parasti stādām," teica Nereta. 

Stādīšanai paredzētā bedre jārok gana dziļa, lai tajā var sabērt kārtīgi satrūdējušus organiskos mēslus un lapu trūdus. Vislabāk jauno stādu aplaistīt, kad bedre līdz galam vēl nav aizbērta.

"Ļoti būtiski tad, kad viss darbiņš ir izdarīts, pateikt: "Peonij, mīļā, tagad audz!""

piebilda Nereta.  

Augusts – laiks atelpai

Ingūna Smilšarāja, kura savu skaisto piemājas košumdārzu pakāpeniski ir veidojusi 13 gadus, ir pārliecināta – augustā dārzs beidzot ir jāizbauda.

"Dārza darbi augustā ir – atpūsties, jo augustā dārzs ir nobriedis, saaudzis, atskaitot vieglu "manikīru", nekas netiek darīts," pauda Ingūna.

Lai vasarā nebūtu daudz jāravē, priekšdarbi tiek veikti jau pavasarī – dārza saimniece izmanto mulču, kā arī blīvi sastāda augus. Visiem, kas vēl tikai sapņo par tik krāšņu dārzu kā Ingūnai, dārzniece iesaka vispirms izveidot dārza "skeletu".

"Nesākt ar puķēm, bet iestādīt kādu koku, krūmu, lai dārzam veidotos kaut kāds mugurkauls. Un tad to vēlāk apaudzēt ar puķītēm. Mums ir četri gadalaiki, un drusku jāpiedomā, ko un kā stādīt, lai tas dārzs būtu baudāms ne tikai vasarā, bet visu cauru gadu. Te ir iestādīta kalnu priedīte, apaļas formas. Viņa tāda ir nepārtraukti, visu laiku. Tas ir ir ļoti pieticīgs, pateicīgs, visiem zināms augs. Viņš ir piecirpts, izveidots kā bumba. Viņš ir sarkans ļoti ilgu periodu, rudenī koši sarkans. Ja būs tikai puķes, tad ziemā vienā brīdī būs tukšums," paskaidroja dārza saimniece.  

Otrs Ingūnas dārza noslēpums – vidēja izmēra piemājas zemes platībā radīt ļoti liela dārza iespaidu. Saimniece savu lolojumu dēvē par pastaigu tipa dārzu.

"Var būt hektāru milzīga teritorija, bet, ja tas lauks uzreiz ir redzams, kaut kas pa maliņām iestādīts tā, ka visu lauku uzreiz var redzēt, uzmet vienu skatienu, un viss jau ir redzēts," skaidroja Ingūna.

Pastaigu dārzā allaž jābūt kādam mērķim, kurp doties. Viens no galamērķiem Ingūnas dārzā ir atpūtas terase.

Viņa ir pārliecināta – mazā dārzā liela nozīme ir detaļām. Piemēram, labi izskatās lukturītis ar tajā degošu svecīti, kurš redzams no atpūtas vietas. Tāpat labs veids, kā saimniece padarījusi savu dārzu lielāku, ir slepena taciņa, kas ved gar dižskabārža nokarenajiem zaru aizkariem. Līdzās tradicionālajiem augiem – nestandarta augi, gaisīgās graudzāles un blīvi stādītas ziemcietīgās puķes. Tāds dārzs nepārtraukti izskatīsies liels un krāšņs. Arī tad, ja pati dārzniece dosies atvaļinājumā.

"Es atstāju, kā ir. Mēs esam daudz ceļojuši – tieši augustā, jūlijā. Arī tā, ka mēnesi prom. Lietus aplej, bez problēmām. Bija tā, ka atbraucām, tad zāle saaugusi līdz puscelim," dalījās pieredzē Ingūna.

Dārza padomi

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti