Lai izaudzētu dīgstus un mikrozaļumus mājas apstākļos, nav vajadzīgi lieli ieguldījumi – nepieciešams vien iegādāties īstās sēklas, augsnes maisījumu, atrast atbilstošu trauku un iesēt pavasara vitamīnu sprādzienu.
Kā raidījumam stāstīja mikrozaļumu audzētājs Viljams Dāvidsons, šim nolūkam lieliski var noderēt pat izlietota olu kastīte. Tajā ievieto sīpolu, aplej to ar ūdeni un gaida, kad tajā sāk augt loki. Mikrozaļumi ir ļoti veselīgi, turklāt zaļie augi rada īpašu pavasara sajūtu paša mājās.
Mikrozaļumu audzēšanai var noderēt gan mitras salvetes, gan augsnes maisījums. Augsne palīdz vieglāk regulēt mitruma līmeni, jo tik ātri neizžūst, un tādējādi mazās sēklas saņem tām nepieciešamo ūdens daudzumu, skaidroja augu maisījuma ražotāja Liāna Kažmere.
Vide, kurā sēklām dīgt, nenoliedzami ir svarīga, lai mēs varētu baudīt svaigus mikrozaļumus, tomēr ne mazāk svarīga ir sēklu izcelsme.
Nereti, lai uzlabotu sēklas īpašības, dīgtspēju un izturību pret slimībām, sēklas apstrādā ar dažādām ķīmiskajām vielām. To vidū var būt gan dažādi polimēri, gan krāsas pigmenti, gan mikroelementi un arī pesticīdi.
Normas, lai cilvēki nesaindētos ar pesticīdiem, ir attiecināmas tikai uz pilnībā jau no sēklas izaugušiem augiem. Ja ēdam šo pašu sēklu dīgstus – zaļumus, kurus apēdam ar visu sēklu –, tad šīs normas var būt pārsniegtas vairākus desmitus reižu. Tāpēc ir ļoti svarīgi izmantot tikai īstās, diedzēšanai domātās sēklas.
“Ja runā par dīgstiem, tad šeit ir ļoti nopietna normatīvo aktu prasība. Ir četras Eiropas Savienības regulas, kas nosaka, kā dīgstus drīkst audzēt, kādas sēklas drīkst izmantot, kādas mikrobioloģiskās kontroles jāveic. Mikrozaļumiem šīs prasības nav tik stingras. Nepirksim ķīmiski apstrādātas, nepirksim kodinātas sēklas,” norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eikons.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
