Entomologs Voldemārs Spuņģis norādīja, ka Spānijas kailgliemezi pirmkārt var atpazīt pēc lielā izmēra – garumā gliemezis var sasniegt pat 10 centimetrus. Gliemeža krāsa mēdz variēt no oranžas līdz brūnai.
Parasti kailgliemeži vienuviet sastopami lielā apjomā, jo tie ļoti strauji vairojas. “Tam ir ārkārtīgi lielas vairošanās spējas. Viens gliemezis gadā var izdēt pat 500 olas. Tas, protams, ir lielākais skaits, bet vidēji viens gliemezis gadā izdēj virs simts olām,” skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.
Spānijas kailgliemežu invāzija nav vēlama nedz dārzā, nedz savvaļā. Dzenis uzsvēra, ka šis kaitēklis ir visēdājs. “Ja kailgliemezis ir ienācis mūsu dārzā, tas izēdīs dārzeņus, krāšņumaugus un jebko. Dabiskā vidē tas ēd dabiskās augu sugas, arī sliekas, citus gliemežus, kā arī var pārnēsāt dažādus slimību ierosinātājus, kas var ietekmēt mūsu mājdzīvnieku veselību, īpaši suņu, arī liellopu. Baktērijas, ko kailgliemezis pārnēsā, var radīt traucējumus arī cilvēka gremošanas sistēmai,” par kailgliemežu postošo ietekmi stāstīja Dzenis.
Latvijā Spānijas kailgliemezim nav dabisko ienaidnieku. Šobrīd īpaši izplatīta šī suga ir Zemgalē un Pierīgā. “Latvijā dabiskie ienaidnieki nav piemērojušies šai lielajai sugai.
Viena no labām metodēm ir izmantot pīles. Tās ļoti labprāt ēd gliemežus. Tikai ir viena nianse – pīles parasti barojas dienā, bet gliemeži rāpo ēst naktī,” skaidroja Spuņģis.
Entomologs uzskata, ka šie kaitēkļi Latvijā ir ieradušies uz palikšanu. Tas nozīmē, ka iznīcināt to neizdosies, bet ierobežot kailgliemežu izplatību joprojām ir svarīgi. Visvienkāršākā metode, izplatības sākuma stadijā ir gliemežu nolasīšana ar rokām vakara stundās vai pēc lietus.
DAP pārstāvis Dzenis uzsvēra, ka pēc salasīšanas kailgliemeži noteikti ir jāiznīcina, pāršķeļot tos ar kādu priekšmetu vai ievietojot desmit procentīgā vārāmā sāls šķīdumā. Vēl viens variants ir iemest kailgliemezi ugunskurā. Tāpat var veidot “lamatas”, zemē ierokot kādu bļodiņu vai burciņu, ko pielej ar alus un vārāmā sāls maisījumu, kas pievilinās gliemežus. “Tie iekritīs iekšā šajos trauciņos un noslīks,” teica Dzenis.
Svinot Līgo svētkus un dodoties pie dabas, šogad būtu ieteicams pievērst uzmanību arī Spānijas kailgliemezim un ikvienam no mums palīdzēt mazināt šīs sugas izplatību Latvijā.
