ĪSUMĀ:
- Līdzīgi kā mūzikas un mākslas terapija arī dārzkopības terapija pasaulē uzskatīta par terapijas metodi, kas plaši tiek izmantota rehabilitācijā.
- Rušināšanās dārzā nomierina ikvienu, taču atšķirībā no tās dārzkopības terapija ir mērķtiecīgs darbību kopums, kas pēc speciālistu ieteikumiem pielāgots konkrētām diagnozēm.
- Patlaban Latvijā nav speciālistu, kas specializējas dārzkopības terapijā, taču nav arī iestādes vai studiju kursa, kurā to apgūt.
- Viens no retajiem dārzkopības terapijas piemēriem ir Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs, kur 2013. gadā tika uzsākta senā Ķeizardārza teritorijas pārveide, plānojot vides terapijas dārza izveidi.
- Savukārt Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir pieejamas augstās dobes, kas palīdz ergoterapijas procesā.
Līdzīgi kā mūzikas un mākslas terapija arī dārzkopības terapija pasaulē uzskatīta par terapijas metodi, kas plaši tiek izmantota rehabilitācijā, veidojot ārstniecībai paredzētus dārzus, kas vērsti uz fiziskās, garīgās labklājības veicināšanu, stresa mazināšanu un ātrāku izveseļošanos. Kā savā promocijas darbā "Rehabilitācijas dārzu un parku ainavtelpas kvalitātes" skaidro ainavu arhitekte Linda Balode, ārstēšanās notiek caur dārzkopības darbībām jeb pirkstu un roku locītavu vingrināšanu, muguras saliekšanu, pietupšanos utt.
Piemēram, Anglijā un ASV dārzkopības terapija izstrādāta, lai sniegtu rehabilitāciju karavīriem ar pēctraumas stresa sindromu, kas fiziski un emocionāli cietuši karā,
savukārt no 1950. gada tā tiek izmantota arī, palīdzot konkrēto slimību pacientiem – pacientiem ar insultu, Alcheimera slimībām un autisma traucējumiem.
Pirms 40 gadiem dibinātajā sociālajā nodibinājumā "Thrive" Džefrija Udāla centrā Lielbritānijas pilsētā Redingā ārstnieciskais dārza terapijas kurss ilgst sešus mēnešus, taču līdz tam pirmās astoņas nedēļas dārzkopības terapeitu konsīlijs vēro pacientu un tikai tad vienojas par ārstēšanās kursu, LSM.lv sacīja dārznieks Aivars Lukevics, kurš savulaik, rakstot maģistra darbu, pētījis dārzkopības terapijas nozīmi.
Pēc viņa paustā, minētajam dārzam ir četri ārstnieciskie virzieni, no kuriem viens ir paredzēts stresa un izdegšanas skartajiem, otrs – pacientiem pēc sirds un asinsvadu operācijām, trešais – bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, savukārt ceturtais paredzēts pacientiem, kuri pārmērīgi lietojuši ietekmējošās vielas, tādējādi nodrošinot viņiem iespēju būt dabas un dārza vidē, kur būtiskākais ir miers, dabas skaņas un sajūtas.
Savukārt Zviedrijā un citviet socioterapeitiskā dārzkopība esot veids, kā integrēt imigrantus, jo sēšana un audzēšana ir saprotama cilvēkiem no jebkuras kultūras.
Tā nav tikai rušināšanās dārzā
Rušināšanās dārzā nomierina ikvienu, taču atšķirībā no tās dārzkopības terapija ir mērķtiecīgs darbību kopums, kas pēc speciālistu ieteikumiem pielāgots konkrētām diagnozēm. Proti, šiem speciālistiem ir jābūt kompetentiem augu zinātnē, psiholoģijā, anatomijā un cilvēkzinātnē, skaidroja SIA "ALPS ainavu darbnīca" līdzdibinātāja, ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.
"Tu ej cauri noteiktam procesam, ko apzinās un zina terapeits. Viņš zinās, ka noteiktās diagnozēs, piemēram, nedrīkst stimulēt noteiktas smaržas. Piemēram, vēža slimnieks pēc ķīmijterapijas būs ļoti jūtīgs pret smaržām. Tās ir ļoti plašas zināšanas, kas nav tikai par rušināšanos dārzā," norādīja ainavu arhitekte.
Klasiskajos terapijas dārzos tiek strādāts ar fiziskās veselības un sociālo prasmju uzlabošanu, mācoties iesaistīties, sadarboties, skaidroja ainavu arhitekte.
Piemēram, vēža pacientiem dārzs ir vieta, kur satikties un apmainīties ar pieredzi, gūt cerību.
Savukārt, piemēram, sajūtu dārzos cilvēki, līdzdarbojas, stimulējot maņas ar pieskārieniem, atjaunojas pēc stresa, uzlabo emocionālo labsajūtu un labklājību.
Vienlaikus ainavu arhitekte atzīmēja, ka dažādi pētījumi1 pierāda, ka pacienti, kam slimnīcas palātā ir logs ar skatu uz dabu, atveseļojas ātrāk nekā tie, kuriem skats atduras pretējā sienā.
Tāpat pētījumi liecina, ka noziedznieki, kas ieslodzījuma laikā piedalījušies dārzkopības terapijā, procentuāli mazāk atgriežas pie noziegumiem.
Rukšānes ieskatā, cietumu vide, kādā patlaban uzturas ieslodzītie, nepalīdz cilvēkam atlabt vai kļūt par labāku sevis versiju.
Savukārt Lukevics norādīja, ka terapijas dārzi ir nozīmīga vides iespēja, taču nereti slimnīcās, kurās ir parki, tie dažu nianšu un nepilnību dēļ paliek neizmantoti. Tāpat bieži vien tā vietā, lai tos sauktu par dārziem, labiekārtotu, "uzturētu dzīvu" un izmantotu veselības labā, slimnīcas instraktūra tiek papildināta vien ar mūsdienīgām tehnoloģijām, viņš uzskata.
Trūkst atbilstošu speciālistu
Patlaban Latvijā nav speciālistu, kas specializējas dārzkopības terapijā, taču nav arī iestādes vai studiju kursa, kurā to apgūt. Martā SIA "ALPS ainavu darbnīca" darba grupa vērsās pie Veselības ministrijas (VM), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un citām universitātēm, izsūtot vēstuli ar iniciatīvu izveidot dārzkopības terapijas studiju programmu, tomēr, piemēram, no augstskolām joprojām nav saņemta atbilde.
Atbildot uz SIA "ALPS ainavu darbnīca" vēstuli, IZM valsts sekretāra vietniece Santa Šmīdlere informēja, ka saskaņā ar Augstskolu likumu augstskolas ir autonomas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām, tai skaitā brīvi izvēlēties noteikt studiju programmu saturu un formas. Līdz ar to viņa aicināja darbnīcu sazināties ar augstskolām, lai pārrunātu un diskutētu par iespējamiem risinājumiem.
Vienlaikus Šmīdlere norādīja, ka vairumā gadījumu arī ārvalstīs šādas programmas īsteno tālākizglītībai, profesionālajai pilnveidei un pārkvalifikācijai.
Savukārt VM valsts sekretāra vietnece veselības politikas jautājumos Antra Valdmane vēstulē norādīja, ka ministrija Psihiatrijas veselības plāna ietvaros sadarbībā ar RSU, LLU un profesionālajām organizācijām izvērtēs iespēju izveidot dārzkopības terapijas studiju programmu.
"Lai terapeitiskais dārzs spētu funkcionēt, ir vajadzīgi speciālisti. Ja mums nav šo speciālistu, tad radīt dārzu vidē, kurā to nav, diemžēl var tikai entuziasma līmenī.
Tikpat labi tā varētu būt plašāka sadarbība starp augstskolām un vidusskolām, kur jau profesionāli terapeiti varētu iegūt vai papildināt zināšanas par augiem, dārzkopību, piemēram, Bulduru Dārzkopības vidusskolā vai LLU," uzskata Rukšāne.
Viņa atzina, ka vien bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs ar kolēģiem un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC) pauda atbalstu dārzkopības studiju programmas izveidei. Bijusī RPNC valdes priekšsēdētāja Iveta Ķiece atbildes vēstulē bija sacījusi, ka šāda veida programmu rehabilitācijas speciālistiem ieteicams apgūt interešu un tālāizglītības ietvaros vai profesionālās pilnveides kursos, turpinot iepriekš gūtās izglītības pamatus un profesionālās meistrības pilnveidošanu atbilstoši konkrētās profesijas prasībām vai individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošanu neatkarīgi no iepriekšējās izglītības.
Zaļāka Tvaika iela
Noprotams, ka dārzkopības terapija Latvijā nav izplatīta prakse. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir RPNC, kurā 2013. gadā tika uzsākta senā Ķeizardārza teritorijas pārveide, plānojot vides terapijas dārza izveidi. Par pamatu izmantojot senču gadarituma kalendāru, tika paredzēta deviņu dārzu iekārtošana – Ziemassvētku, Meteņu, Lieldienu, Mārtiņa, Jumja, Jāņu, Māras, Miķeļu un ar Saules dārzu centrā.
Kā informēja RPNC sabiedrisko attiecību vadītāja Silva Bendrāte, šobrīd no plānotā jau izveidots priekšdārzs pie apsardzes posteņa un Himalaju baltmizas bērzu alejas pie galvenās iebrauktuves, kā arī sakārtota pieminekļa "Sašķeltā dvēsele" vieta, izkopta birztala Tilta ielas pusē, sakoptas plašās pļavas, ievietota strūklaka vēsturiskajā Ķeizardārza dīķī. Tāpat patlaban ir uzbūvētas divas oriģinālas lapenes, nojaukts augstais mūra žogs Tvaika ielā, atsedzot sakopto teritoriju garāmgājēju skatam.
Vienlaikus Bendrāte norādīja, ka 2020. gadā SIA "ALPS ainavu darbnīca" izstrādāja RPNC teritorijas Tvaika ielā 2 "Telpiskās struktūras un labiekārtojuma reģenerācijas koncepta detalizāciju", kas paredz senā dārza pārveides detalizāciju līdz konkrētiem telpiskiem objektiem un konkrētu augu apstādījumiem, attīstot un stiprinot dārza terapeitisko nozīmi pacientu atveseļošanās procesā. Saskaņā ar to ir apstiprināts projekts Ziemassvētku dārza izveidei vienā no plašajām pļavām, kur būs iekārtotas pastaigu takas, ārtelpas trenažieri, mājīgi atpūtas stūrīši, lapene, apstādījumi, apgaismojums u.c.
Patlaban RPNC Tiesu psihiatrisko ekspertīžu un piespiedu ārstēšanas centra teritorijā, Laktas ielā 6, kurā pacientiem ar psihiskās veselības smagām problēmām ārstēšanos nosaka ar tiesas lēmumu, ir ap 30 rožu krūmu, pieci peoniju ceri, divi rododendri, tulpju dobes un ir arī neliels sakņu dārzs, kurš vairāk nekā 20 gadus tiek kopts un veidots pacientu darba terapijas un ergoterapijas ietvaros, kas ir daļa no stacionārās rehabilitācijas metodēm.
Savukārt sakņu dārziņā jau iestādīti trīs kilogrami sīpolu, un tiek lēsts, ka pēc pāris nedēļām lokus jau ergoterapijas ietvaros varēs sagatavot kā zaļo salātu papildinājumu slimnīcas ēdienam.
Bendrāte stāstīja, ka ir piesētas arī pāris dobes galda biešu, nelielajā siltumnīcā pagaidām vēl podiņos atrodas pašdiedzēti gurķu, kabaču un ķirbju stādiņi podiņos, kurus visus, izņemot gurķus, izpiķēs āra dobēs. Rudenī ražu darba terapijas ietvaros novāks un ergoterapijas ietvaros sagatavos ziemas krājumiem, ar kuriem papildināt slimnīcas ēdienu – dārzeņi tiek konservēti, rabarberi likti saldētavā, pēc tam tos svētku reizēs izmanto ergoterapijas laikā gatavotajos raušos un plātsmaizēs.
Kopumā dārza aktivitātēs no vairāk nekā 40 pacientiem piedalās vidēji 10 pacienti, un lielai daļai no viņiem tā esot pavisam jaunu iemaņu apgūšana.
Terapeitiskās dārzkopības centieni
Lukevics uzskata, ka daba ir ārstējoša, kad ir jāārstē brūce vai noskaidrota saslimšana, un tas ir veicams pēc izstrādāta ārstniecības plāna, ar noteiktu mērķi un saprotami noskaidrojamu vai izmērāmu rezultātu. Piemēram, ceļmallapa uz pušuma ir no mantotās tautas medicīnas, taču ārstu zināšanas ļauj pie noteiktām diagnozēm aizstāt daļu medikamentu un terapeitisko mehānismu ar dabas līdzekļiem.
"Samazinās nepieciešamo zāļu devas, fizioterapijas slodzes trenažierus aizvieto pastaigas celiņos pāri nelieliem dārza uzkalniņiem, motorikas vingrinājumus pēc traumām nodrošina augu sēklu sēšana, dīgstu piķēšana un pārstādīšana. Psihiatri dārza pastaigās kopā ar pacientiem atrod dabas lietas, kuras kļūst par sarunas dalībnieku – par sarunas trešo personu, un vēlāk – arī ārpus ārsta vizītēm – kā šajā dārzā, tā arī dabā citās vietās – pacientam ir iespēja turpināt atrast prāta mieru un drošību domu sarunās ar šo trešo personu - labvēlīgajiem dabas sarunu biedriem," balstoties uz savu maģistra darbu par dārzkopības terapiju, sacīja dārznieks.
Viņaprāt, līdzīgi kā mākslas terapijā, arī dārzkopības terapijā pacientiem ir iespēja ar dabas un dārzkopības materiāliem sevi un savu sajūtu stāvokli izteikt un censties sakārtot, – veidojot, audzējot un rūpējoties par nelielu dārza fragmentu.
Līdzīgus centienus gan ārstnieciskai, gan sociālajai dārzkopībai Lukevics saskata Liepājas Neredzīgo biedrības "Dvēseles veldzes dārzā", kurā gan cilvēki ar invaliditāti, gan ikviens interesents var piedalīties dārza darbos, teritorijas labiekārtošanā un dažādās nodarbībās sociālās rehabilitācijas ietvaros, lai iegūtu dažādas prasmes un iemaņas un mērķtiecīgi pavadītu savu brīvo laiku lauku vidē. Piemēram, interaktīvajā apskates objektā "Dievs radīja..." ikvienam ar aizsietām acīm ir iespēja pārbaudīt savu maņu precizitāti un iepazīt Latvijas dabu.
Savukārt Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir pieejamas augstās dobes, kas palīdz ergoterapijas procesā
un kur pacienti funkcionālo treniņu ietvaros darbojas, stādot, laistot, aprūpējot augus ērti piejamās dobēs. Šis ir neliels solis pretim lielākai iecerei ar laiku centrā izveidot siltumnīcu, kur pacienti varēs vingrināties un atgūt dažādas ikdienai nepieciešamās prasmes jaunā un interesantākā vidē.
Vienlaikus Lukevics atzina, ka pēdējos gados kopienu dārzi aug un attīstās, kļūst pieejamāki, palielinot to izmantošanas iespējas ikdienā.
[1] Oxford textbook of Nature and Public health. The role of nature in improving the health of a population, edited by M.van den Bosch and W.Bird, (Oxford University press, 2018)
Therapeutic landscapes, an evidence -based approach to designing healing gardens andf restorative outdoor spaces, C.C.Marcus, N.A.Sachs, ( John Wiley & Sons, 2014)
Sue Stuart Smith, "The Well gardened Mind"
