Ar cidonijām latvieši ir soli priekšā pasaulei

Dzeltenās krāsas skābie un ar patīkamu aromātu apveltītie krūmcidoniju augļi ir bagāti ar C vitamīnu. Tie parasti nogatavojas no septembra sākuma līdz oktobra vidum, taču šogad ziedēšana sākās ātrāk, tāpēc arī raža gatava agrāk – vietām jau augusta beigās. Par krūmcidonijām kā dekoratīvu augu, to pārstrādes iespējām un Latvijā reģistrētajām šķirnēm stāsta cidoniju audzētājs un “Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā” dibinātājs un vadītājs Nauris Jurgenbergs.

Pie mums nonāk kļūdas rezultātā

Krūmcidonijas ir sens kultūraugs, kurš savvaļā aug Ķīnā, Tibetas kalnos, Japānā, Korejā, Indijā un Himalaju kalnu apvidū. Tās spēj augt arī ļoti skarbos apstākļos, zied maziem ziediem un ražo sīkas ogas. Ķīnā jau kopš seniem laikiem cidoniju augļus izmanto tautas medicīnā.

Pasaulē ir vairāk nekā 100 dekoratīvās šī auga šķirnes. Eiropā kā skaistumaugu tās ieveda 18. gadsimtā to krāšņo ziedu un kuplā lapu vainaga dēļ. Kopš 19. gadsimta vidus Eiropā no cidoniju augļiem ieguva želeju, marmelādi un liķieri.

Krūmcidoniju kā augļu kultūru selekcijas rezultātā Latvijā radīja Alberts Tīcs. Toreiz pasaulē to pazina kā ziedu kultūru, nezinot, ka augļus var izmantot pārtikā. Viņš pārvērta to par bezērkšķu krūmu ar lieliem augļiem.

Latvijā krūmcidonija, kādu mēs to pazīstam šodien, nokļuva nejaušības pēc, jo no botāniskā dārza Krievijā vēlējās atvest parastās cidonijas jeb aivas sēklas. Tas ir koks, kura bumbierveidīgie augļi īstenībā ir āboli. Kļūdas pēc atsūtīja krūmcidoniju sēklas, un 60. gados Alberts Tīcs sāka to selekciju. Savu roku, veidojot krūmcidoniju sēklaudžus, pielicis arī slavenais vīnogu selekcionārs Pauls Sukatnieks.

Ar šo augļu krūmu selekcionēšanu nodarbojas arī citviet pasaulē, piemēram, Polijā, Zviedrijā, Vācijā. Pārsvarā tiek strādāts ar Latvijā radītajām Alberta Tīca šķirnēm “Alfa” un “Cido”, kuras nav oficiāli reģistrētas. Latvija ir virzošā valsts krūmcidoniju kultūrā – gan zinātniskajā izpētē, gan selekcijā, gan pārstrādē un pārdošanā.

Mērens klimats – īpaši piemērots

Mērenā klimata josla ir piemērota krūmcidonijām. To veģetācijas periods ir pietiekami garš, lai tās augļi nogatavotos. Latvijas augsnē tā izaug lielāka un ražīgāka nekā, piemēram, Tibetas kalnos. Auglīgā augsnē tās krūms spēj sasniegt pusotra metra augstumu. Krūmcidonijas izveido dziļu sakņu sistēmu un kuplu krūma vainagu, tāpēc tās var ražot augļus apmēram 60 gadus. Iespējams, ja tās nodrošina ar nepieciešamajām barības vielām, pat vēl ilgāk.

Kā zināt, ka cidonijas ir nogatavojušās?

Lai noskaidrotu, vai krūmcidoniju augļi nogatavojušies, pirmkārt, jāpievērš uzmanība to krāsai – tai jābūt koši dzeltenai. Otrkārt, pārgriežot to uz pusēm, ja sēklas ir brūnā krāsā, auglis ir gatavs.

Raža atkarīga no barības vielu pieejamības un laikapstākļiem. Krūmi parasti zied košiem ziediem no maija vidus līdz Jāņiem. Ja šajā periodā laikapstākļi ir nelabvēlīgi jeb gaisa temperatūra ir pārāk auksta, nelido apputeksnētāji. Kad gaiss kļūst siltāks, kukaiņi apputeksnē atlikušos ziedus. Ražas daudzums dažādos Latvijas reģionos mēdz atšķirties.

Dzeltenajiem augļiem ir ļoti svaiga un atspirdzinoša smarža, kuru pārstrādes procesā grūti saglabāt, jo patīkamais aromāts atrodas nevis eļļā, bet ūdens šķīdumā, tāpēc termiskas apstrādes rezultātā tas zūd. Laikā, kad vēl nebija nopērkamas dažādas smaržvielas, ko karināt drēbju skapī, lai apģērbam piešķirtu aromātu, starp drēbēm lika cidonijas.

Krūmcidoniju kultūra ir salīdzinoši jauna, tāpēc to pārstrāde sākās tikai 70. gados. No tām gatavo sulu, cidoniju biezeni, sīrupu, sukādes. Mazākos apjomos taisa vīnu, alu un sidru. Izdomas bagātie mājražotāji no cidonijām veido kūkas, eklērus, biezpienmaizes, saldējumu un citus gardumus.

Viens no izcilākajiem zinātnes sasniegumiem

Šobrīd Latvijā oficiāli reģistrētas trīs krūmcidoniju šķirnes, un to tapšanas procesā piedalījās zinātniece Silvija Ruisa. Viņa 80. gados turpināja Alberta Tīca iesākto darbu. Selekcionāre radīja pasaulē pirmo krūmcidoniju šķirni 'Rasa', kura paredzēta augļu ražošanai. Tai nav ērkšķu un ir laba ziemcietība. Tā zied maijā, bet augļi nogatavojas septembra sākumā. Tā iekļauta Latvijas Zinātņu akadēmijas desmit izcilāko sasniegumu sarakstā 2012. gadā.

Sadarbībā ar Lietuvas un Zviedrijas zinātniekiem Ruisa radīja vēl divas šķirnes. Maksimālā raža, ko vienā gadā var iegūt no 'Rondo' šķirnes krūma, ir 10 kilogrami. Tās augļi ir lieli un iegareni. Šķirne 'Darius' ir vidēji izturīga pret augļu puvēm.

Krūmcidoniju audzētājs Nauris Jurgenbergs tās audzē jau 11. sezonu. Mācoties pamatskolā, intereses vadīts iemēģināja savu roku selekcionēšanā – sapotēja kopā cidoniju ar bumbieri. Tie veiksmīgi saauga kopā, taču, pārdalot zemi ar kaimiņiem, koku nozāģēja, tāpēc sava darba augļus vīrietis nepaguva nobaudīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dārzs un mājas
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti