Magnolijas ir ļoti senas izcelsmes augi, uz ko norāda zieda vienkāršā uzbūve. Liela magnoliju sugu dažādība ir Ķīnas kalnu apvidos un Japānā. LU Botāniskajā dārzā ir lielākā magnoliju kolekcija Latvijā un šeit ir apskatāmas 17 sugas un šķirnes.
LU Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadītāja Madara Lazdāne skaidroja, ka izturīgākās ir baltās, bet Botāniskajā dārzā kopumā ir daudz dažādu šķirņu ar dažādu krāsu ziediem – tumši rozā, sarkanas, dzeltenas, tāpat ir lilijziedu un tulpju magnolijas.
Pēdējos gados arvien vairāk magnoliju tiek ieviestas piemājas dārzos, un tas vien liecina par to, ka arī mūsu zeme ir itin piemērota dažu šī koka šķirņu audzēšanai.
Lazdāne norādīja, ka pat tālāk ziemeļos esošajā Somijā var audzēt, galvenais atrast saulainu vietu, taču derēs arī pusēna. Magnolijām arī patīk skāba augsne, tās obligāti jālaista un pirmos gadus jāpiesedz.
Magnolijas iecienījušas trūdvielām bagātu, auglīgu un irdenu augsni, kas ir pietiekami mitra. Magnolijas ziedēšana ir apbrīnojama, jo pirmie ziedi parādās jau tad, kad augs vēl ir pavisam jauns kociņš.
Interesanti, ka magnolijas koku izcelsme ir ļoti sena, par ko liecina fosilo atlieku izpētes, pēc kā secināts, ka magnolijaugi bijuši jau pirms 150 miljoniem gadu.
Latvijā pirmās magnolijas parādījās 60. gados. Tās magnolijas aug lēni un ilgi – jo vecāks koks, jo burvīgāka ziedēšana, un ar katru gadu ziedu zaros kļūst arvien vairāk.
