Zagļi nesnauž
Rudens un ziemas periodā zagļu uzbrukumi skar gan vasarnīcas un dārza mājiņas, kuras nereti sargā vien vārti un viena durvju slēdzene, gan dzīvokļus un privātmājas. Zagļu apciemojumi īpaši aktuāli kļūst tad, kad cilvēki dodas uz siltajām zemēm pagarināt vasaru, skaidroja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Vita Vīlistere.
"Mūsu noziedznieki nesnauž un novēro, seko līdzi, kur ir mazāka rosība, kur vairāk kaut ko varētu dabūt un piekļūt. Protams, ja mazdārziņi, kas uz ziemu tiek ieziemoti, ir atstāti bez sistemātiskas cilvēka uzraudzības, arī šeit viņi paciemojas," norādīja Vīlistere.
Policijas pārstāve uzsvēra, ka no paša cilvēka ir atkarīgs, cik liela uzmanība tiks pievērsta sava īpašuma aizsardzībai – cik augstu viņš vērtē savas mantas vai īpašumu. Ir cilvēki, kas par to rūpējas un domā, bet dažreiz novērojama arī visai vienaldzīga attieksme.
"Protams, ir jāparūpējas par drošību, vismaz aizslēdzot [durvis].
Jāparūpējas arī, lai šīs atslēgas ir drošas, nav vienkārši atlaužamas. Ļoti, ļoti ieteicams parūpēties arī par pašu elementārāko sensoru apgaismojumu, kas tomēr dara noziedznieku bažīgu," ieteica Vīlistere.
Tāpat policijas pārstāve uzsvēra, ka ļoti labs drošības līdzeklis nenoliedzami ir videonovērošana, it sevišķi, ja tā sūta brīdinājuma signālus uz īpašuma saimnieka telefonu un dod iespēju tiešraidē sekot līdzi tam, kas notiek pagalmā vai pie mājas durvīm.
"Saimnieks uzreiz redz, kas apkārt notiek, un arī var parunāties ar ciemiņu, apjautāties, ko tad viņš dara viņa īpašumā. Viss tiek filmēts, fiksēts, un tas arī, protams, palīdz policijai pierādījumiem," norādīja Vīlistere.
Policijas pārstāve uzsvēra, ka svarīgi arī, lai privātīpašums būtu skaidri norobežots. Īpaši būtiski tas ir nomaļās vietās. Katram saimniekam par savu īpašumu jārūpējas un savai teritorijai ir jābūt skaidri iezīmētai ar sētu, žogu vai vismaz norādēm.
"Tā, lai būtu skaidri definējams, ka tā ir sveša teritorija un citiem ienākt ir aizliegts. No juridiskā viedokļa tā jau tad būs iekļūšana cita īpašumā, un tā jau ir diezgan nopietna atbildība. Protams, ļoti ieteicams ir savu īpašumu atzīmēt arī ar privātīpašuma plāksnīti," ieteica Vīlistere.
Runājot par rupjākajām kļūdām, policijas pārstāve norādīja, ka zagļus visvairāk konkrētam īpašumam piesaista tas, ja viņi redz, ka tajā ir viegli pieejamas vērtīgas mantas.
"Piemēram, tās ir caur žogu pārskatāmas, nav saslēgtas, tie paši zāles pļāvēji nav aizvesti prom, bet vienkārši ir nostumti pažobelē. Tā var būt arī dažāda mazāka sadzīves tehnika, kas viegli vērojama caur logiem. Protams, arī telefoni un datori, kādi labi kamīni, citas vērtīgas mantas, gleznas, arī vērtīgas rotaslietas," uzskaitīja policijas pārstāve.
Šķēršļi zagļu aizbiedēšanai
Zādzības laikā noziedznieki visbiežāk izvēlas tādus priekšmetus, ko var viegli paņemt un aiznest. Ja tiek nozagtas lielākas lietas, var spriest, ka notikušais bijis plānots pasākums, un noziedznieki īpašumu ir ilgstoši vērojuši, pētījuši, iespējams, arī apsekojuši.
Noderīgi
Valsts policijas sagatavotie materiāli par to, kā pasargāt savas mantas un īpašumu, atrodami šeit.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins norādīja, ka plānotās zādzības lielākoties tiek iesaistīts arī kāds transports, ar ko guvumu aizgādāt no notikuma vietas. "Plānotās zādzības mūsu pieredzē lielākoties ir ar transportu, tās ir nomaļās mājās. Parasti tiek nozagta tehnika, piemēram, zāles pļāvēji, laivu motori, laivas," stāstīja Abāšins, norādot, ka sētā ar busiņu iebraukuši zagļi var īpašniekam 10–15 minūšu laikā nodarīt desmitos tūkstošu lēšamu skādi.
Tomēr arī plānotu zādzību gadījumā izturīgāka slēdzene vai drošības sistēma var lieti noderēt. Ja zagļi ir izplānojuši darbu paveikt pēc iespējas ātrāk, iespējams, saskaroties ar negaidītām grūtībām piekļūt kārotajām lietām, viņi dosies prom. It sevišķi, ja tuvumā ir vēl kāda apdzīvota ēka.
"Arī nomaļākās vietās cilvēki mēdz ievērot mašīnas, kādu tur nav ikdienā, vai svešus cilvēkus, kas interesējas par kaut ko. Arī tādu riska informāciju policija saņem," norādīja Vīlistere.
Runājot par prevenciju, Abāšins uzsvēra, ka drošības nolūkos tiešām nepieciešamas pamata lietas –
drošas slēdzenes, apgaismojums, ideālā variantā arī videonovērošana un signalizācija.
"Nevajag jau neko tur tādu ekstra. Tas, ko mēs redzam, ka… Nu tādā klasiskā lauku sētā vai nomaļā sētā pat mašīnas neslēdz pa nakti. Tagad, kad uznāk šis tumšais laiks, ja ir cilvēki, kas tajā sētā ienāk, papēta un sagatavojas, tad viņi paņem praktiski visu, kas ir ņemams – citreiz uzlauž, citreiz ne, bet vismaz mūsu pieredzē šādas plānotas akcijas nodarītā skāde ir vidēji kādi 20–40 tūkstoši eiro," norādīja Abāšins.
Drošības eksperte Jūlija Bedenko uzsvēra kvalitatīvas signalizācijas nozīmi. Mūsdienās signalizācijas bezvadu sistēmas ar kustību sensoriem sniedz gana plašas iespējas, kas nav arī pārlieku dārgas.
"No vienas centrālās sistēmas jūs varat apsargāt gan šķūnīti, gan dārza mājiņu, gan citas ēkas, kas ir tajā teritorijā," viņa pastāstīja.
