Augu māju vadītāja Ingūna Gudrupa laista palmas un citus eksotiskos augus LU Botāniskā dārza Palmu mājā. Šī vasara ir atšķirīga no citām. Milzīgajā siltumnīcā norit rekonstrukcijas darbi, kā rezultātā sienas un jumts tiek demontēti un augiem jāpielāgojas kādu laiku dzīvot tādā klimatā, kāds ir Latvijā.
"Jūs varat paši paskatīties, cik "priecīgi" viņi izskatās, apbiruši ar smiltīm un atrodoties, varētu teikt, celtniecības haosā," sacīja Gudrupa.
Lai gan no malas varbūt arī izskatās pēc haosa, visi darbi tiek ļoti rūpīgi plānoti. Iegādāts pat speciāls pacēlājs ar kāpurķēdēm, lai maksimāli mazinātu tehnikas ietekmi uz augu saknēm un nodrošinātu iespēju pārvietoties siltumnīcas iekšienē. Palmu mājas pārbūve ir viens no sarežģītākajiem būvniecības projektiem, kāds līdz šim bijis, stāstīja būvnieku SIA "Termolat" valdes priekšsēdētājs Raimonds Ķeirāns, kura uzņēmums būvējis ne vienu vien klimata būvi arī citās valstīs.
"Visi augi ir iekšā. Mums jāpiemērojas darbu veikšanai, nostādot augus pirmajā vietā. Tas rada sarežģījumus gan darbietilpības, gan mehānismu izvēles jautājumos, kā arī konstruktīvajās lietās. Mēs nevaram nojaukt visu uzreiz, un nomainīt to, ko vajadzētu mainīt pēc konstruktoru risinājumiem. Mums tas jādara posmu pa posmam," skaidroja Ķeirāns.
Mainīts tiek praktiski viss. Paliek tikai nesošās konstrukcijas, kurām uzbūvēti jauni pamati. Vecās, izturīgās metāla sijas tiek īpaši apstrādātas, lai varētu kalpot vēl daudzus jo daudzus gadus.
"Lai izvairītos no neizdevīgām slodžu kombinācijām, nedrīkst pieļaut sniega uzkrāšanos virspusē. Pamatuzdevums būvei ir energoefektivitāte un vēlreiz energoefektivitāte, lai varētu ietaupīt apkures izdevumus. Vietējā ražotāja polikarbonāta biezums sasniedz 25 milimetrus, un tas tiešām būs energoefektīvs risinājumus. Augšpusē mums ir vienkārtas stikla segums, lai tajā brīdī, kad sāks snigt sniegs, varētu nekavējoties to nokausēt," stāstīja Ķeirāns.
Ik dienu būvobjektā darbojas aptuveni 20 līdz 30 strādnieki. Termiņš ir īss, būvdarbi iekavēties nedrīkst. Rudenī visam ir jābūt atpakaļ zem jumta, jo lielos kokus nav iespējams pārvietot uz siltāku vietu.
Botāniskā dārza direktors Kristaps Kunrads stāstīja, ka ieguvumu pēc darbu pabeigšanas būs daudz, sākot ar mazākiem apkures rēķiniem un beidzot ar labāku un sakoptāku skatu apmeklētājiem. 24 metrus augstā Palmu māja iegūs ne vien jaunu jumtu un sienas, bet arī jaunu apkures un vēdināšanas sistēmu, mākslīgās miglas sistēmu un energoefektīvu apgaismojumu.
"Darbiniekiem būs vieglāk rūpēties par augiem. Būs vieglāk kontrolēt klimatu šeit. Ļoti priecājamies par automatizēto kontroli, ka mēs varēsim kontrolēt gan lūkas, gan aizkarus, gan ūdens padevi automātiski. Augiem noteikti būs vairāk gaismas, labāki apstākļi, ziemas vairs nebūs bīstamas," skaidroja Kunrads.
Palmu mājas ekspozīcijā ir aptuveni 400 dažādu augu, tostarp Latvijā lielākā palmu kolekcija. Viens no vecākajiem eksponātiem ir liellapu fikuss, kas šeit aug jau no 1928. gada. Tiesa, viena palma šogad lielās vētras laikā gāja bojā. To nolauza spēcīgais vējš, neskatoties uz to, ka siltumnīca pirms vētras tika nosegta un liela daļa koku atsieti.
