Aug kalnu apgabalos
Savvaļā astilbes izplatītas Ziemeļamerikā un Āzijas austrumdaļā – Ķīnas un Japānas kalnu apgabalos. Tās ir vietas ar augstu gaisa mitrumu. Pirmās šķirnes izveidoja 19. gadsimta 90. gados francūzis Viktors Lemuāns. Viņa radītais hibrīds 'Plumet Neigeux', kurš zied baltiem ziediem, saglabājies līdz mūsdienām. Kā kultūraugu astilbes ieviesa vācu botāniķis Georgs Ārendss. Šobrīd daudzos pasaules dārzos, tostarp Latvijā, aug viņa veidotās šķirnes, kuras joprojām nav zaudējušas savu popularitāti.
Tulkojumā no grieķu valodas "a" nozīmē "bez" un "stilbos" – "spīdums". Lai gan to ziedi atgādina gaisīgas pūkas, to lapas pavasarī ir tik ļoti spožas, ka, saulainā dienā uz tām skatoties, var apžilbt. Tautas valodā astilbes mēdz saukt arī par dārza vīgriezēm, viltotajiem kazbāržiem un spalvām.
Lapas lieliski noder griezto ziedu kompozīcijās
Augi veido no 25 līdz 120 centimetru augstus cerus. Lapas gaiši un tumši zaļas, dažām sugām tās pavasarī krāsojas bronzas brūnā tonī. Savu dekorativitāti lapas saglabā no pavasara līdz pat vēlam rudenim, tāpēc tās var izmantot griezto ziedu kompozīcijās. Lai ziedkopas uzglabātu vāzē, ziedam jābūt pilnībā izplaukušam visā garumā. Ja to nogriezīs pusplaukušu, tas ātri novītīs.
Astilbju ziedkopas pārsvarā ir rombveida un piramidālas, dažām sugām arī nokarenas. Tās iespējamas spoži baltos, krēmbaltos, dažādu krāsu rozā, koši sarkanos un dažādu nokrāsu violetos toņos. Dobēs no tām var veidot krāsu grupas, jo tās labi klājas pa atvēlēto laukumu un ātri to aizpilda.
Mitrums un paēna
Audzējot astilbes Latvijā, jārūpējas, lai tiem būtu nepārtraukts, vienmērīgs mitrums. Tās nekad neaugs smilšainās zemēs. Jāņem vērā, ka to dzimtene ir kalnu apgabali, tāpēc piemērota vieta to stādīšanai ir paēna, lai visas dienas garumā tās neapspīd tieši saules stari.
Astilbes ir vienas no izplatītākajām ziemcietēm Latvijā. Ik pēc pieciem vai sešiem gadiem astilbes jāpārstāda, jo, ilgstoši augot vienā vietā, tās būs krietni pacēlušās jeb, tā teikt, “izkāpušas” no zemes, jo pieder pie akmenlauzīšu dzimtas. Rudenī un pavasarī ieteicams nomulčēt ar kūdru vai kompostu, lai nenosalst. Ievērojot šos nosacījumus, tās augs un vairosies ļoti labi.
Astilbes iedala vairākās grupās, no kurām populārākā ir Arendsa. Lielākā daļa no šajā grupā esošajiem hibrīdiem radīti Vācijā un Holandē. Ķīnas astilbes ir dažādu krāsu violetos toņus, Japānas astilbēm raksturīga zarota ziedkopa. Tunberga astilbju grupā ietilpst latviešu selekcionāru radītās šķirnes 'Staburadze' un 'Vaidava'.
Kolekcija ar lielāko daļu pasaules šķirņu
Latvijā šie gaisīgie ziedi nonāca pagājušā gadsimta sākumā, pateicoties Kristiāna Vilhelma Šoha dārzkopības firmai. Dažus gadus vēlāk dārzkopjiem jau bija pieejamas Ārendsa šķirnes. Kā kultūraugu astilbes ieviesa pagājušā gadsimta 20. un 30. gados.
Astilbju kolekciju Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī sāka veidot līdz ar tā pirmsākumiem. Šobrīd kolekcijā ir apmēram 136 šķirnes, kas ir lielākā daļa no pasaulē radītajām, tostarp vietējo selekcionāru – Valdemāra Nesaules, Ādolfa Zorgevica, Sarmas Ieviņas un Margas Lūsiņas radītās.
Pret kaitēkļiem un slimībām izturīgi ziedi
Šiem ziediem jaunas šķirnes tiek radītas brīvās apputes rezultātā – kukaiņi ievāc sēklas, iesēj, un no tā, kas izaug, tiek atlasīti košākie eksemplāri. Galvenais, ko selekcijas rezultātā vēlas panākt, ir interesantākas ziedkopu formas, krāsu dažādība, jo slimības un kaitēkļi šos ziedus neapdraud. Latvijā pirmās šķirnes tapa 20. gadsimta otrajā pusē. Pa šo laiku vietējiem selekcionāriem izdevies radīt vairākas iemīļotas astilbju šķirnes.
Valdemārs Nesaule radījis šķirni 'Kvēle', kuras lapas ir smalkas, spožas un pavasarī iekrāsojas tumši sarkanbrūnā krāsā. Tā sāk ziedēt jūlija beigās ar violetsārtiem ziediem. Selekcionārs Ādolfs Zorgevics visu savu darba mūžu veltījis dažādu ziedu – gladiolu, rožu, liliju un arī astilbju – selekcijai. Viņa veidotā astilbju šķirne 'Minjona' aug daudzu puķkopju dārzos.
Selekcionāre Sarma Ieviņa Nacionālajā botāniskajā dārzā no brīvā apputē iegūtiem sēklu sējeņiem atlasīja Latvijā populāru šķirni 'Kaibala'. Tās ziedi ir dzeltenbalti, sakārtoti lielās rombiskās ziedkopās. Ieviņa kopā ar Margu Lūsiņu izveidoja šķirni 'Staburadze', kura zied vasaras vidū. Tās ziedkopas ir ļoti garas, nokarenas, bet ziedi – tumši violetsārti. Selekcionāres kopā radījušas arī šķirni 'Koknese', kura vidēji sasniedz 70 centimetru augstumu. Tās ziedi ir sārti, sakārtoti piramidālā ziedkopā.
Materiāls pirmo reizi publicēts 2021. gada 20. jūnijā.
