DAŽI PADOMI:
- Kurmjus labāk izķert ar speciālām lamatām.
- Pret ūdensžurkām un kurmjiem līdzēs smalks siets ap dobēm. Tam jābūt gan nedaudz zem, gan virs zemes.
- Zemesvēžu alās var ieliet ūdeni, kuram pievienota eļļa.
- Var veidot zemesvēžu pievilinājuma vietas – vairākas komposta kaudzes pa visu dārzu.
- Dārzā var ierakt pudeli ar alu, kas pievilinās zemesvēžus.
- Var veidot dēļu un salmu "slazdus", zem kuriem zemesvēži mīl paslēpties.
Kurmji
Bulduru tehnikuma parka dārzniece Baiba Bistere skaidroja: "Lielākās problēmas jau laikam tomēr sagādā kurmji. Ir arī zemesvēži, kas mēdz nograuzt saknītes augiem, bet lielākoties – kurmji, jo ar viņiem ir grūtāk cīnīties. "Pēc manas pieredzes un kas pēc stāstiem un nostāstiem [palīdz], vienīgais – fiziski izķerot ar lamatām."
Dārzniece arī norādīja, ka šoziem zeme nebija sasalusi un sniegs uzsnidzis uz nesasalušas zemes, tādēļ kurmji rakās visu ziemu.
Kurmji galvenokārt barojas no sliekām, augu barība viņus neinteresē, taču dārzniekiem pamatīgas galvassāpes sagādā rakumi. Kā redzam, kur pabijis kurmis, tur zeme speciāli jālīdzina un jāsēj jauns zāliens. Kā skaidroja dārzniece, dažādu šķidrumu liešana alās nepalīdzot, labāk kurmjus izķert ar speciālām lamatām.
Zemesvēži
"Zemesvēzis vairāk nograuž saknītes, tu redzi, ka kāds no augiem ir novītis, pacel ārā, un tur ir nograuzta saknīte," par šī dārza kaitēkļa nedarbiem stāstīja dārzniece.
Zemezvēzim garšo redīsi, bietes, nesmādē arī kartupeļus un sīpolus.
"Var mēģināt ķert viņus, piemēram, pameklēt aliņu, kas iet zemē, tur ieliet ūdeni ar mazliet pielietu eļļu, tad viņi paši lien ārā," pamācīja Bistere, norādot, ka reizēm tomēr nākas ar zemesvēžiem vienkārši sadzīvot. "Zemesvēžiem vienā metienā ir 300 un vairāk jauni vēzīši, tā ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām! Es praktizēju – es ar viņiem sadzīvoju! Divi tomāti man, viens vēzim, trīs gurķīši man, divi vēzim."
Savukārt Latvijas Nacionālā dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vecākais entomologs Jānis Dreimanis pauda: "Zemesvēzis ir kukainis, būtībā viņš ir sienāža un siseņa radinieks, viņš ir racējcircenis, un barojas viņš galvenokārt ar augu barību. Dzīvo viņš augsnē, augsnei jābūt tādai drusku mitrai, tādai, kur ir barības vielas, un cilvēks parūpējas par barības vielām."
Zemesvēžiem patīk trūdvielām bagātas, mitras augsnes. "Var taisīt tādas kā pievilinājuma vietas – komposta kaudzēs viņiem ļoti patīk dzīvot. Var taisīt vairākas komposta kaudzes dārzā, tad varbūt viņi mazāk līdīs dobēs," ieteica dārzniece.
Dreimanis sacīja: "Zemesvēžus var iznīcināt tā, ka gandrīz līdz ar augsnes virspusi burku vai plastmasas pudeli ierakt ar sarūgušu alu. Jūtot šo rūguma smaku, kukaiņi pietuvojas. Vēl ir tāda metode, kā piemēram dēļus salikt un apakšā salmus salikt, regulāri apsekojot, vienkārši skatīties, vai tur nav paslēpušies zemesvēži."
Ūdensžurkas
Ūdensžurkas līdzīgi kā kurmji arī veido ejas, taču bez rakumiem. Tām patīk dzīvot mitrās vietās, bieži – dažādu dīķu vai lēni tekošu upju malās. Tās ir augēdājas – apgrauž dažādas augu saknes, tām patīk arī sīpolpuķes.
Pret kurmjiem, pret ūdensžurkām metode ir siets. Apkārt augiem izveidot 30 centimetru attālumā sietu, un sieta diametra rūtīm jābūt aptuveni 2x2 centimetri.
