4. studija

Kā vērtēt totalizatoru, ja derības notiek par tautas dziesmu un deju?

4. studija

Kāpēc auto stāvvieta Gaiļezerā pie Onkoloģijas centra kļuvusi dārgāka?

Kāpēc dzeramā soda vairs nešķīst ūdenī?

Kāpēc dzeramā soda vairs nešķīst ūdenī un saveļas kunkuļos?

Soda ir teju vai katrā mājā, tā mūsu saimniekošanas tradīcijās iesakņojusies kā gluži vai universāls līdzeklis, tomēr pēdējā laikā vairāki cilvēki cēluši trauksmi, ka soda mainījusies – tā vairs neizšķīst aukstā ūdenī, bet gan saveļas kunkuļos, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija", kas noskaidroja, ka "jaunā" soda ražota Turcijā un ir droša ikdienas lietošanai.

Cilvēki sociālajos tīklos dalījušies arī ar video, kur redzams, ka soda aukstā ūdenī vairs neizšķīst. Raidījums eksperimentu atkārtoja mājās, secinot – tik tiešām, soda no vecajiem krājumiem šķīst, kā jau ierasts, bet tikko nopirktā saveļas baltā klimpā un izšķīdināt maisot to nav iespējams.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvis Māris Eklons norādīja: "Jā, PVD ir saņēmis vairākas sūdzības, ka soda vairs nav tāda, kā bija agrāk. Mūsu inspektors apmeklēja uzņēmumu, kur šī soda tiek fasēta un arī uzņēmumu, kurš atbildīgs par sodas tirdzniecību. Tā soda ir ražota Turcijā, līdz ar to domāta vairāk cita reģiona vajadzībām un lietošanas paradumiem."

Savukārt uzņēmuma "Valdo" valdes locekles Danutas Valpēteres parakstītā vēstulē skaidrots, ka pirms gada uzņēmums pārtrauca iepirkt sodu no Krievijas uzņēmumiem, kur to ražo ķīmiskā ceļā pēc Solveja metodes un Latvijā pazīst jau gadu desmitiem un lieto, izšķīdinot sodas pulveri aukstā ūdenī.

"Steidzamības kārtā meklējot jaunus piegādātājus, saņēmām sodu arī no Turcijas, kur to iegūst no ezera ūdenī un augos esošas vielas trona. Šī soda nav tik smalka kā Krievijā iepirktā, tāpēc izšķīst karstā ūdenī, nevis, kā ierasts – aukstā," skaidrots paziņojumā, norādot, ka uzņēmums rūpīgi pārbauda katras piegādātās preces partiju un šī soda ir pilnīgi droša ikdienas lietošanai.

"Taču jau vairāk nekā gadu esam pārtraukuši sadarbību ar Turcijas piegādātāju, jo, neskatoties uz šīs sodas atbilstību visām kvalitātes prasībām, tā tomēr atšķiras no tās, pie kuras Latvijā bijām pieraduši," uzņēmuma paziņojumā norādīts, ka tagad sodu iepērk uzņēmumos Eiropas Savienībā, kur to iegūst pēc Krievijas ķīmijas rūpniecībā izmantotās sodas ieguves metodes.

Bet kas īsti ir soda?

Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes asociētais profesors Agris Bērziņš norādīja: "Šis ķīmiskais savienojums, kas ir dzeramā soda nātrija hidrogēnkarbonāts, viņš dabā ir nedaudz sastopams, atrodams, bet tās iegulas nav plašas, līdz ar to tas nav tas pamatveids, kā viņš tiek iegūts. Dabā plašāk sastopams ir nātrija karbonāts, kas ir nedaudz atšķirīgs savienojums, tad viens no veidiem viņu iegūt ir no šī nātrija karbonāta; tāpat ir vēl cits ceļš iegūt viņu no nātrija hlorīda jeb vienkāršāk, no vārāmās sāls, apstrādājot ar oglekļa dioksīdu, amonjaku speciālā procesā, kas ir diezgan populārs iegūšanas veids."

"4. studija" Latvijā neierasto sodu nogādāja arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē Jelgavā, kur laboratorijā veica nelielu testu.

LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes asociētā profesore Dace Kļava skaidroja, ka soda aukstā ūdenī šķīst sliktāk nekā siltā ūdenī. Tas novērojams arī ar šo sodu, kas aukstā ūdenī "saiet" kunkuļos, bet siltā ūdenī ir izšķīdusi labāk, taču nelieli kunkuļi aizvien ir.

Kļava šo sodu apskatīja arī zem mikroskopa.

Pārtikas tehnoloģijas fakultātē nekādu bīstamību kunkuļainajā sodā nesaskata, vienkārši sodas kristāliņi ir lielāki nekā līdz šim ierastajai sodai.

Tomēr pēc skata jau nepateiksi, ir tā soda vai nav, tāpēc raidījums devās arī uz Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti.

Atnestā soda iekļūst nākamajā eksperimenta kārtā, kur tiek vētīta no visām pusēm, lai noskaidrotu, kas tad ir tās sastāvā. Dators zīmē savas zīmes, ar aizturētu elpu tiek gaidīts rezultāts, līdz beidzot asociētais profesors Agris Bērziņš paziņo gala slēdzienu: "Visos tajos signālos, kas bija tajā paraugā pierakstīti, visi atbilst šai ķīmiskai vielai – dzeramās sodas sastāvdaļai, neviena cita signāla nav, līdz ar to tīra šī viela arī ir."

Tomēr raidījumu neliek mierā kulinārās puses jautājumi, proti, vai ar šo sodu izdosies tikpat labi kēksiņi kā ar ierasto, tāpēc laiks nākamajam eksperimentam – kēksiņu mīkla tiek sadalīta divās daļās, vienā iebērta vecā, bet otrā – Turcijā ražotā soda. Pēc brīža kēksiņi gatavi un nekas neliecina, ka viens no otra atšķirtos.

PVD pārstāvis Māris Eklons sprieda: "Jāatceras, ka sodas kā pārtikas piedevas īstais nosaukums, ja tulko no angļu valodas, ir "baking soda", tā kā cepamā soda, latviski pārtulkots kā "dzeramā soda". Es domāju, ka arī šis tulkojums ir pielāgots, kā saka, mūsu ieradumiem."

Secinājums – soda ir un paliek soda, garšas kārpiņas arī nemana atšķirību, tikai mulsina struktūra, šķīdinot ūdenī, tāpēc vienīgais ieteikums – lietojiet siltu ūdeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti