Rīta Panorāma

Japānā neveicas ar cilvēku pārcelšanu no Tokijas uz provinci

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rada 15 jaunas ābolu šķirnes

Dārzkopības institūta pētniece Laila Ikase – daudzu gardu ābolu šķirņu radītāja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vienas jaunas ābolu šķirnes radīšana prasa 20–25 gadus. Dārzkopības institūta pētnieces Lailas Ikases paspārnē tapušas jau 15 šķirnes. Katra šķirne ir īpaša. Tai no citām jāatšķiras ar garšu, ražību un izturību pret slimībām.

Ikase Latvijas Televīzijai rādīja: "Šī ir šķirne 'Monta', kas ir ļoti kraukšķīga, stingra un izturīga pret kraupi. Dzirdējāt, kā kraukšķēja? Varat pagaršot!"

Dārzkopības institūta Ģenētikas un selekcijas nodaļas vadošā pētniece Laila Ikase bērnībā vēlējusies strādāt dabas rezervātā, tomēr pēc studijām augstskolā dzīves ceļš viņu aizveda uz Dobeli.

Viņa stāstīja: "Es mācījos Bioloģijas fakultātē universitātē, bet par dabu es interesējos jau agrāk. Krustmāte strādāja ar ārstniecības augiem. Es kaut kā jau no bērnības līdu grāvjos vākt puķītes un tamlīdzīgi."

Latvijas Zinātņu akadēmija Lailai Ikasei piešķīrusi Paula Lejiņa balvu lauksaimniecības zinātnēs par izciliem panākumiem ābeļu selekcijā Latvijā.

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa par kolēģi sacīja:

"Laila ir staigājoša enciklopēdija. Jautā vienalga, ko tu vēlies, – viņai būs atbilde. Ja viņa nevarēs atbildēt, viņa noteikti zinās, kur atbildi rast."

Savukārt Dārzkopības institūta direktore Inese Ebele piebilda: "Laila ir izcila zinātniece. Pateicoties Lailai, Latvijā ir tik daudz brīnišķīgu ābolu šķirņu. Viņa noteikti ir savu vārdu uz visiem laikiem ierakstījusi vēsturē kā izcilākā ābeļu selekcionāre. Lailu es arī esmu iepazinusi kā cilvēku ar ļoti plašām zināšanām par ļoti dažādām dzīves jomām. Viņa ir ļoti radošs cilvēks. Laila raksta dzejoļus, dzied korī, ceļo, un Laila daudz lasa."

Lailas paspārnē tapušas 11 jaunas ābolu šķirnes. Vēl četras šobrīd ir reģistrēšanas procesā. No selekcijas pašiem sākumiem līdz šķirnes reģistrācijai paiet ļoti ilgs laiks.

Pati pētniece stāstīja: "2007. gadā tika veikts krustojums. Nākamajā gadā iesēj sēkliņas. Tad vienu gadu tiek audzēts siltumnīcā, lai dabūtu lielu, skaistu stādu. Atlasa, izmet ārā visus slimos, nesmukos. Pēc tam iestāda laukā un ātrākais pēc 5–6 gadiem sāk ražot. Tad vēl ir jāpavairo, ja patīk, uz potcelmiem, lai būtu vairāk augļu. Vēl gadus piecus pārbauda. Un tad nodod šķirņu reģistrācijai. Tur tā saucamais AVS tests, kas tiek veikts Polijā, iet 4–5 gadus. Kopā iznāk 20–25 gadi optimālā variantā."

Katra šķirne ir īpaša. Tai no citām jāatšķiras pēc garšas, ražības, slimību izturības. Laila meklē arī iespējas radīt tādas šķirnes, ko Latvijā būtu pēc iespējas ilgāk uzglabāt, nezaudējot garšas īpašības. Viņa gan stāsta, ka ideālu šķirņu joprojām pasaulē nav.

"Man personiski mīļākā šķirne ir 'Gita'. Tā ir manas mātes vārdā nosaukta. Rudens ābols, kraupju izturīgs, ļoti labi ražo, lieli, skaisti augļi," teica Laila.

Viņa atzina, ka savā darbā visvairāk patīk iespēja būt dārzā un dabā.

Ja dzīvē viss būtu jāsāk no jauna, visticamāk, viņa izvēlētos tieši to pašu profesiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti