ĪSUMĀ:
- Ķīmiskie līdzekļi var kaitēt bērniem un dzīvniekiem.
- Tautas līdzekļa – sāls – izmantošanu neiesaka.
- Defektu pārveidot par efektu – speciāli sēt sēklas vai izvēlēties eko bruģi.
Gan nezālēm, gan sūnām nav nepieciešama īpaši labvēlīga augsne. Pat tad, ja vietas augšanai ir tik maz, cik bruģa spraugās, tās spēj saņemt visas nepieciešamās barības vielas. Tāpat spraugās notiek ūdens apmaiņa, kas ļauj nezālēm uzņemt arī vajadzīgo mitrumu.
Ķīmiskie līdzekļi var kaitēt bērniem un dzīvniekiem
Viens no variantiem, kā mēģināt apkarot nezāles un sūnas bruģa spraugās, ir ķīmiskie līdzekļi, norādīja ainavu arhitekts. Pret sūnām līdzēt var speciāli to iznīdēšanai paredzēts līdzeklis, ko var iegādāties dārzniecības veikalos, pret nezālēm palīdzēs herbicīdi.
Taču jāņem vērā, ka šie līdzekļi var kaitēt ne tikai nezālēm, bet arī maziem bērniem un mājdzīvniekiem. Pirms herbicīdu izmantošanas obligāti nepieciešams izlasīt lietošanas instrukciju. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārās klīnikas veterinārārste Kristīne Drevinska norādīja, ka tas, vai konkrētais herbicīdu veids ir kaitīgs dzīvnieku veselībai, ir minēts lietošanas instrukcijā.
Sāls izmantošanu neiesaka
Cīņā ar nezālēm bruģī mēdz izmantot arī dažādas tautas metodes, piemēram, apliešanu ar verdošu ūdeni vai to dedzināšanu ar uguni. Ainavu arhitekts Šternbergs norādīja, ka, dedzinot nezāles ar uguni, vērā ņemama rezultāta panākšanai nepieciešamas iekārtas ar spēcīgu liesmu, piemēram, lodlampa vai speciāla iekārta ar gāzes degļiem. Taču jāņem vērā, ka šāda pieeja likvidēs tikai redzamo daļu – saknes joprojām paliks neskartas. Tādējādi efekts būs tikai uz neilgu laiku.
Vēl viens izplatīts tautas līdzeklis ir nezāļu apkarošana ar sāli. Šternbergs gan neieteica to izmantot: "Sāls bojās apavus, atstās iespaidu uz segumu un arī uz apkārtējiem kokiem".
Bruģim sāls izmantošana nezāļu apkarošanas nolūkos būtisku kaitējumu gan nenodara, norādīja bruģēšanas uzņēmuma "V Service" " valdes loceklis Mārtiņš Antonišķis. Taču arī viņš neieteica pielietot šo metodi. "Tas viss nekur nepazūd, tiek piesārņota grunts," skaidroja Antonišķis.
Sāls izmantošana var būt kaitīga arī dzīvnieku veselībai, uzsvēra LLU Veterinārās klīnikas veterinārārste Drevinska: "Dzīvnieks ar sāli var saindēties, kā arī var rasties kairinošs efekts, ja sāls ir kontaktā ar ādu."
Defektu pārveidot par efektu
Neskatoties uz to, cik daudz pūļu pielikts nezāļu iznīdēšanai, ilgtermiņā no tām nekādi nevar izvairīties, pauda ainavu arhitekts Šternbergs: "Tukša vieta dabā nepaliek, tāpat kaut kas tur augs". Viņš ieteica nezāles izmantot savā labā, speciāli iesējot to ziedu sēklas, kuras vēlētos bruģa starpās redzēt. Tādējādi defekts tiks pārvērsts par dekoratīvu elementu. Šim nolūkam piemēroti būs jebkādi akmensdārzam paredzēti augi.
Ja ir vēlme audzēt augus bruģa starpās, bruģēšanas uzņēmuma pārstāvis Antonišķis ieteica izvēlēties eko bruģi ar speciāli paredzētām spraugām, caur kurām augt zālājam vai citiem augiem. Jāņem vērā, ka šis bruģis ir mazāk izturīgs par parasto, tāpat tas ir vairāk piemērots vietām, kur nav lielas satiksmes.
Eko bruģi var izveidot arī pašrocīgi no parastā bruģa vai ķieģeļiem. "Vienkārši saliek ķieģeļus vai bruģi noteiktā perimetrā, bet pa vidu atstāj caurumu," Antonišķis skaidroja, kā mājas apstākļos izveidot eko bruģi. "Izveidotajā caurumā ieber melnzemi, atstājot aptuveni vienu trešdaļu no augšas brīvu, lai zālienam ir kur augt," stāstīja uzņēmuma pārstāvis. Eko bruģa kopšana nav sarežģīta, jo izaugušo zālienu var vienkārši nopļaut ar zālespļāvēju.
Eko bruģis būs labāka izvēle par parasto arī no ilgtspējības viedokļa. Parastā bruģa starpās augot jebkādiem augiem, tas tiek vairāk bojāts. "Saknes ir diezgan spēcīgas, it īpaši pavasarī, līdz ar to bruģis zaudē līdzenumu," skaidroja Antonišķis.
Raksts pirmo reizi LSM.lv publicēts 2020. gada 22. jūnijā.
