Laiks stādīt ķiplokus un sīpolpuķes
"Šobrīd var uzrakt zemi un beidzot var dot zaļo gaismu ķiploku stādīšanai, ziemas sīpolu stādīšanai. Tikai atceramies, ka pirms stādīšanas jāizvērtē stādāmais materiāls, vai tas ir veselīgs. Ja ir aizdomas, tad to tomēr vajadzētu dezinficēt. Ir nopērkami daudz un dažādi [līdzekļi]," ieteica Kaminska.
Ja ar stādāmo materiālu viss kārtībā, tad pietiktu ar to, ka sagatavotajā vagā pirms stādīšanas tiek iebērts nedaudz trihodermīns – preparāts, kas uzlabo augšanu.
Tāpat šobrīd, ja vien ir uzrakta zemīte, ir ļoti pateicīgs laiks, lai stādītu sīpolpuķes, piemēram, tulpes, narcises, gladiolas un citas.
Arī tām par labu nāk gan trihodermīns, gan organiskais komposts, ja zeme jau pirms tam nav ielabota.
Kaminska atklāja, ka vēlākais datums, kurā viņa stādījusi sīpolpuķes, ir bijis 4. decembris, taču aicināja cilvēkus tomēr neriskēt – ja nu uznāk sniegs vai sals, stādīšana kļūst aplam sarežģīta un nepatīkama.
"Es vados no tā – kamēr nav kādus piecus centimetrus zeme sasalusi, tikmēr var stādīt pat ķiplokus," piebilda Marcinkeviča.
Padarīt vēl nepadarīto
Marcinkeviča atgādināja, ka ir pēdējais laiks, lai novāktu siltumnīcu, ja tas vēl nav izdarīts. Viņa atzina, ka arī pati, gluži kā kurpnieks bez kurpēm, par to šogad vēl nav paspējusi parūpēties, jo viņas siltumnīcā turklāt joprojām vēl garšīgus augļus ražo pāris paprikas un tomāti.
"Ir pāris izturīgākās šķirnes, kas vēl aizvien labi ražo un tik labi izskatās, ka ir pilnīgi žēl [izraut]. Priekšraksti gan vēstī, ka to vajadzēja jau kad izdarīt. Vēl šodien klausījos, ka līdz Mārtiņiem taču viss ir jāizdara, bet katrs gads ir atšķirīgs. Tik garš rudens, kāds ir šogad, ļauj daudz ilgāk un vēlāk darīt darbus," atzina Marcinkeviča.
Kaminska savukārt ieteica vēlreiz rūpīgi aplūkot augļu kokus un ogu krūmus. Šobrīd ir labi redzami, piemēram, sačokurojušies jaunie dzimumi, kas nozīmē, ka tajos grasās pārziemot kaitēkļi.
"Vēl arvien šobrīd var iet dārzā un izgriezt gan upenēm, gan visiem ogu krūmiem un augļu kokiem vietas, kur iemitinājušies kaitēkļi. Beidzot lapas krīt nost, un tad labāk redz. Tas ir obligātais darbiņš," norādīja Kaminska.
Griezt vai negriezt?
Daudzus dārzniekus nomāc jautājums, ko iesākt ar daudzgadīgajām puķēm, kas nupat noziedējušas.
"Tā ir mūžīgā rudens tēma – griezt daudzgadīgās puķes vai negriezt. Teju katrā dārzā saimnieks prasa, ko darīt.
Protams, pedantiskam latvietim liekas, ka viņam ir viss jānogriež un jānovāc, bet, ja to dara, ir vismaz plānā kārtiņā jāuzber virsū kūdra vai smalkā mulča – rupjā mulča puķēm īsti nepatīk," ieteica Kaminska.
Dārzkope gan atzina, ka savā dārzā visas daudzgadīgās puķes nemaz nenogriež – tikai tās, kas ir apsalušas, noļukušas vai kā citādi izskatās nepievilcīgi.
"Bet visas graudzāles, ehinācijas, astilbes – tās visas paliek. Tīri smuki arī izskatās. Es esmu vairāk par to, ka negriežam. Dabā nav tā, ka kāds aiziet un visu nopļauj," pauda Kaminska.
Arī Marcinkeviča pievienojās šim viedoklim, atklājot, ka arī viņa daudzgadīgās puķes rudenī nenogriež.
Nesteigties notikumiem pa priekšu
Tuvojoties ziemai, laicīgi jāsāk domāt par to, kad un kā augus pasargāt no sala, taču dārzkopes norādīja, ka vēl tam ir stipri par ātru. Tikai tad, kad zeme ir sasalusi, sākas piesegšanas darbi, un to var nākties gaidīt pat līdz janvārim.
"Ja augus apsedz pārāk ātri, pastāv risks, ka tie izsutīs, un tad tas ir lāča pakalpojums," atzina Marcinkeviča.
Toties pavisam droši tagad dārzā var iestrādāt kūtsmēslus, ja ir tāda vēlme vai nepieciešamība.
"Vēl aktuāla tēma ir lapas. Atceramies, ka zālienā lapas neatstājam, bet dobē mēs lapas varam atstāt. No zāliena lapas ļoti labi var savākt ar zāles pļāvēju, kam ir savācējs. Tagad daudzos dārzos ir permakultūras augstās dobes, kuras tieši ir ļoti labi noklāt ar tādu slapjo zālīti un sasmalcinātām sausām lapām kopā, kas pa ziemu smuki sadalīsies," ieteica Kaminska.
