Saulespuķes
Pilsētās lielāko piesārņojumu rada dažādi smagie metāli. Piemēram Rīgā visbiežāk sastopamie smagie metāli ir hroms, varš, svins un cinks. Tie ūdenī, gaisā un arī augsnē nonāk automašīnu atgāžu izplūdes, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā.
Tie nonāk arī augsnē. Taču to var atkopt jeb remediēt dažādos veidos. Viens no šādiem veidiem ir, iestādot saulespuķes, stāstīja Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra speciāliste bioloģiskajā lauksaimniecībā Lāsma Ozola: "Saulespuķes skaitās kā viens no remediācijas augiem. Tie ir tādi augi, kas uzsūc sevī šo piesārņojumu – it īpaši smagos metālus. Tas būtu viens veids, kā atbrīvoties no smagajiem metāliem augsnē."
Komposts
Vērtējot augsni no mikrobioloģijas viedokļa, Ozola arī pauda, ka jāņem vērā – jo bagātīgāka ir augsne, jo labāk tā sadalīs piesārņojumu un šie smagie metāli neuzsūksies tajā audzētajos produktos un pēcāk – mūsu ķermenī: "Tā kā tiešām ir ļoti vērts ieguldīt laiku, lai uzlabotu savas zināšanas par kompostēšanu un par to, kādā veidā pagatavot auglīgo augsni."
Eksperte stāstīja, ka augsni attīrīt palīdz dažādas šādā kompostā sastopamās sēnes, kas palīdz radīto piesārņojumu sadalīt un novērst tā uzsūkšanos augos: "Ir jātaisa komposts, jo kompostā vienā karotē ir 10 000 dažādu sēņu sugu. Mums nav jādomā, kuru tieši sēni un kā viņu dabūt, bet mums ir vienkārši atbilstoši pareizi jātaisa komposts."
Vaicāta, kas ir vispateicīgākie apstākļi, lai šādas sēnes kompostā veidotos, eksperte klāstīja, ka kompostā parasti tiek likta baktēriju un sēņu barība: "Baktērijas barība ir tā visa, kas ir zaļā masa, kas ir tikko nopļauts zālājs un virtuves atkritumi. Un savukārt brūnā – mēs saucam viņu par brūno masu, tā, kas patīk sēnēm, – visas sausās lapas, nokaltusī zāle vai siens, salmi."
Ozola skaidroja, ka brūnā barība esot viss, kas ir izžuvis un satur celulozi – to baktērijas neēd, taču tas ļoti garšo dažādām ar aci neredzamām sēnēm: "Ja mēs šajā kompostā pievienojam atbilstoši šo bagāto barību sēnēm, tad mēs vairojam šajā kompostā sēņu attīstību. Parasti mūsu komposta kaudzes ir pilnas ar virtuves atkritumiem vai dārzeņiem, kas ir palikuši pāri no iepriekšējās ražas, un parasti tie komposti ir pārbagāti ar baktērijām. Bet mums vajag vairāk dabūt šo sēņu vidi, mums vajag vairāk likt iekšā lapas, sienu, nopļauto zāli, izžāvēto visu, varbūt arī mazas šķeldas materiālu."
Eksperte vērtēja, ka katra dārza ierīkošana jāsāk ar komposta veidošanu.
Ir dažādas tehnikas, kā to darīt – dobē, liekot slāņos un arī citas: "Ir arī vairākas tehnikas, kā var veidot kompostu, kurš ir obligāti jāmaisa. Var veidot statisko kompostu, kuru mēs vienreiz pagatavojam un atstājam vienkārši, lai tas nogatavinās. Ir vairāki veidi, bet tur ir jāiedziļinās."
Vienlaikus speciāliste norādīja, ka, ja nepietiek laika, pacietības vai vietas sava komposta veidošanai, to var iegādāties arī dažādos dārza saimniecības veikalos. Taču viņa mudināja priekšroku dot tādam, kas nesatur sintētiskas sastāvdaļas: "Tāpēc uztaisām dobīti, kastīti, nopērkam komposta materiālu, ievietojam to un audzējam. Un tad, kad mēs jau to gribam darīt nopietni, tad, kad mēs esam nobrieduši paši jau būt dārznieki, tad mēs varam sākt manipulēt ar šiem kompostiem un domāt par to."
Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2022. gada 9. maijā.
