Kā norādīja Narvils, Austrumlatvijā augi vēl nebija paspējuši sadīgt un neziedēja, līdz ar to lieli salnas postījumi šajos reģionos nebūs novērojami.
"Situācija smagāka ir Kurzemes, Zemgales pusē, kur siltums aprīlī, aprīļa beigās radīja pietiekami strauju augu attīstību," skaidroja eksperts. Lai gan gaisa temperatūra naktī bijusi nedaudz augstāka nekā valsts austrumos, salnas bijušas pietiekoši stipras, lai izdīgušos augus un ziedus spētu ietekmēt gan augļu dārzos, gan arī uz lauka.
To, cik liela būs bijusi salnas ietekme uz gaidāmo ražu, šobrīd vēl ir grūti prognozēt, jo salnas ietekme parādās pamazām, pastāstīja Narvils.
Faktiskie bojājumi parādīsies pēc aptuveni 10 dienām.
"Tradicionāli vissmagāk varētu būt cietuši kauliņaugi, kas bija jau faktiski pilnbriedā. Līdz ar to ziedu bojājumi noteikti būs un ir jau redzami," sprieda Narvils. Runājot par kultūraugiem, dārzkopības eksperts norādīja, ka salnas postījumi atkarīgi no konkrētās vietas un vairākiem apstākļiem.
Ja augs bijis tikko izdīdzis, tad tas, visticamāk, būs apsalis, savukārt augi, kuriem jau parādījušās pirmās lapas, ir aukstumizturīgāki.
Narvils prognozēja, ka uz lauka salnas postījumi nebūs tik lieli. Savukārt gadījumā, ja no aukstajiem laikapstākļiem nav izdevies savlaicīgi pasargāt augus siltumnīcās, var nākties domāt par atkārtotu audzēšanu.
Tāpat dārzkopības eksperts aicināja atcerēties augus pēc stādīšanas pabarot un kārtīgi aplaistīt. "Tas arī faktiski ir viens no profilaktiskajiem līdzekļiem, kā augus pasargāt no salnām, jo uz mitras augsnes ūdenim ir liela siltumietilpība, un tad augs ir labāk pasargāts," skaidroja Narvils. "Sausi, izžuvuši augi cietīs daudz vairāk nekā aplaistīti un pabaroti augi."
Runājot par sīpolpuķēm, eksperts pauda, ka, viņaprāt, ja vien tās nav ievestas no kādām tālām zemēm, salna tām lielu skādi nodarījusi nebūs. "Ja redz salnas rītā, ka tulpēm nolaidušās galviņas, tas nenozīmē, ka augi aizgājuši bojā. Tā ir augu aizsargreakcija, tie šādā veidā mēģina paglābties," skaidroja Narvils.
