Dzīvokļa īpašnieces Jana un Rūta dzīvo Krišjāņa Valdemāra ielā padomju laikos celtā mājā, kurai nepieciešama renovācija. "Mājai ir nosēdušies pamati, kā rezultātā ēka ir sašķiebusies. Līdz ar to mums jāveic pamatu un ēkas nostiprināšana. Tas būtu pirmais posms," skaidroja Jana. Šobrīd ir izstrādāts projekts vienas ēkas daļas pamatu stiprināšanai un fasādes atjaunošanai.
"Projektam ir vadītājs, ņemsim tūlīt aizdevumu "Altum" programmā.
Summa ir pāri miljonam, un tā sedz tikai trešo daļu darbu, kas ēkai ir jāizdara. Esmu strādājošs cilvēks, bet apzinos, ka to nevaru samaksāt," atzina Jana.
Bez uzskaitītajiem darbiem ēkai būtu nepieciešams atjaunot vēl otru daļu fasādes. "Protams, [arī] jautājums par zemes izpirkšanu un tamlīdzīgas lietas. Tāpat stāvvadu [atjaunošana] un visādas mazākas tehniskas lietas noteikti būtu jārisina," skaidroja Rūta.
Tāme aug par trešdaļu
Mājas iedzīvotājas norādīja, ka ļoti vēlas novērst ēkas problēmas, taču vienlaikus viņas biedē fakts, ka mājai jau 2026. gadā varētu tikt piemērots grausta statuss, kas nozīmētu arī nekustamā īpašuma nodokļa celšanu līdz 3 %.
Tikmēr jau radušās problēmas ar būvnieka izstrādāto tāmi esošajam projektam. "Mēs meklējam būvniekus, apstiprinām šīs summas, un tad cenu palielina par trešdaļu. Būvniekam tomēr būtu jādod arguments, kāpēc tas maksā tā, nevis vienkārši uzlikt par trešdaļu vairāk," pauda Jana.
Rūta norādīja, ka šajā procesā būtu jābūt kādam palīgam, kas spētu iztulkot tāmē redzamās izmaksas un paskaidrot, vai tās ir pamatotas vai nav, citādi dzīvokļu īpašnieku vidū rodas neskaidrība un nesaskaņas.
"Mēs kā iedzīvotāji jau varam tikai paskatīties uz tiem cipariem un labākajā gadījumā tikai salīdzināt ar citas firmas piedāvājumu," atzina Rūta.
Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks norādīja, ka tāmes apmēru komentēt ir grūti, nezinot, cik liela ir ēkas platība. Tas, vai kopējās investīcijas viena miljona apmērā ir daudz vai maz, atkarīgs tieši no tā, cik ēka ir liela. Taču, piemēram, 2500 kvadrātmetrus lielai ēkai miljons būtu atbilstoša summa par pilnu atjaunošanu un bīstamības novēršanu, sprieda Ikaunieks. Jāpiebilst, ka mājas iedzīvotājas norādīja, ka tāme miljons eiro apmērā ietver vien daļēju ēkas renovāciju.
Birokrātijas līkloči
Notikumu gaitā mājas iedzīvotāji arī nomainījuši apsaimniekotāju, kas, viņu ieskatā, plānoto renovāciju kavējis. ""Rīgas namu pārvaldniekam" bija ārkārtīgi sarežģīts birokrātiskais process. Piemēram, lai noslēgtu kādu līgumu vai saņemtu atbildi, lai procesu varētu virzīt pēc iespējas ātrāk uz priekšu, uz atbildi jebkurā Rīgas departamentā ir jāgaida 30 dienas. Un tas nenozīmēs, ka tā atbilde būs mums par labu. Tā bija tāda ļoti liela papīru apmaiņa, iesniegums pēc iesniegumu, kam īsti rezultātu nebija," stāstīja Jana.
Abas iedzīvotājas uzsvēra, ka būtu jādomā, kā ēkas atjaunošanas birokrātiskos procesus padarīt vienkāršākus un iedzīvotājiem saprotamākus.
"Būtu vajadzīgs ceļvedis, kā to izdarīt, lai tas nebūtu bizness kādam. Domāju, ka lielākā daļa iedzīvotāju par savu īpašumu, par to savu mazo dzīvoklīti rūpējas kā par privātmāju.
Atbildība visiem ir ārkārtīgi milzīga. Mēs gribam [atjaunot], bet jūtam, ka kaut kas aiz muguras notiek ne tā, kā tam būtu jābūt," pauda Jana.
Viņai piekrita Rūta: "Man arī ir sajūta, ka normatīvos aktus, saistošos noteikumus un visu ko citu var lasīt no rīta līdz vakaram, bet tas nedos nekādu palīdzību īsti tajā reālajā ceļā."
"Rīgas namu pārvaldnieka" Māju atjaunošanas nodaļas atjaunošanas projektu vadītājs Arnis Neimanis sacīja , ka nevar komentēt konkrēto situāciju, taču atzina, ka problēmas ar birokrātiju pastāv. Vienlaikus Neimanis norādīja, ka nereti birokrātiskos procesu sarežģīt tas, ka ēkās līdz galam nav sakārtota privatizācija, tādēļ viņš aicināja dzīvokļu īpašniekus pieņemt lēmumu par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, veidot biedrību un slēgt līgumu ar pārvaldnieku: "Tad jau veidojas komercattiecības, un dzīvokļu īpašniekiem jau ir krietni brīvākas iespējas gan pārvaldīt savu naudu, gan zināmā mērā izvēlēties konkrētus būvniekus vai projektētājus."
Neskaidrība par grausta statusu
Nekustamā īpašuma nodokļa celšana līdz ar grausta statusu ēkai, no vienas puses, motivē namu sakārtot, bet, no otras puses, piemērošanas gaita nav skaidra, sprieda Rūta. Paaugstinot nodokli, vērtē ēkas vizuālo, nevis tehnisko stāvokli, norādīja iedzīvotāja: "Sanāk, ka īsti grausti tiek iemesti vienā katlā ar tiem, kam ir izbalējusi fasāde. Man liekas, ka šī sistēma būtu jāuzlabo."
Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks komentēja, ka grausta statuss ar pārejas periodu ēkām tiek piešķirts drošības apsvērumu dēļ, lai izvairītos no situācijas, ka ēka sagrūst vai tās iedzīvotājus nākas pārvietot. "Manuprāt, tas, kas ir ļoti būtiski, – ka ir ne tikai šis soda mehānisms, ir arī [iespēja pieteikties] līdzfinansējumam, tajā skaitā tehniskajam projektam Rīgas Enerģētikas aģentūrā. [Līdzfinansējums] ir pieejams tieši bīstamības novēršanai. Turklāt šai programmai var pieteikties vairākas reizes," stāstīja Ikaunieks.
