ĪSUMĀ:
- Pārāk bieža zāliena pļaušana neveicina tur augošo sugu daudzveidību.
- Sētie pļavas augi attīstās lēni, bet sāk ziedēt jau nākamajā sezonā.
- Ziedoši augi piemājas dārzā pievilina apputeksnētājus, kas palielina augļkoku ražu.
- Bioloģiski daudzveidīgs zālājs pievilina arī dažādu sugu kukaiņus, kas var palīdzēt apkarot dārza kaitēkļus.
- Cīņai ar pārlieku lielu graudzāļu un tauriņziežu dominanci zālājā var iesēt zvaguļus.
Ierasti meklējam iespējas, kā piemājas dārzā cīnīties ar nezālēm un kaitēkļiem, taču dabas draugi pēdējos gados aicina darīt pretējo – veicināt bioloģisko daudzveidību, vairojot to, kas dārzā aug un kustas. Izrādās, ka to darīt nav nemaz tik grūti. Ja ir vēlme, var sākt ar dabiskā zālāja iekopšanu.
Golfa laukumam līdzīgs mauriņš neveicina dabas daudzveidību
"Viena no lietām, ko es daru savā dārzā – es tiešām neaizraujos pārāk daudz ar zāliena pļaušanu. Man ir zāliena daļa, bet es to pļauju līdz trīs, maksimums, četrām reizēm sezonā, kas īstenībā, ja sezona sākas maijā un beidzas oktobrī, nav daudz.
Šie piemājas zālāji reizēm mēdz būt tiešām sugām bagāti. Tajos ne tikai mārpuķītes zied, bet arī birztalu veronikas vai brūngalvītes un tamlīdzīgi augi. Tur mēdz būt daudzveidība," minēja Sniedze-Kretalova.
Zaļu un perfekti līdzenu mauriņu, kas izskatās gluži kā golfa laukums, uzturēt patiesībā ir dārgi un laikietilpīgi. Turklāt tas neveicina dabas daudzveidību. Tā vietā pagalma teritorijā iespējams mērķtiecīgi izveidot dabisko pļavu, ļaujot augt jau esošajām sugām vai iesējot tur jaunas savvaļas augu sēklas – gaiļbiksītes, pīpenes, gundegas un citus augus. Jārēķinās gan, ka rezultāti prasīs lielu pacietību.
"Sētie pļavas augi lēni attīstās. Pīpene, piemēram, pirmajā gadā ir maza, zaļa rozetīte. Citi cilvēki saka – ko te baigi sējāt, nekā te nav, bet būs. Rozetīte īstenībā ir, un nākamajā sezonā tā sāks ziedēt. Šogad pilsētas pļavās varēsim redzēt pīpenes, ilzītes, savvaļas burkānus, dzelzenes, kas ir sētas pirms diviem gadiem rudenī," skaidroja Sniedze-Kretalova.
Ziedoši augi pievilina apputeksnētājus, kas palielina ražu
"Ir ļoti labi, ja ir ziedoši augi, jo ziedoši augi pievilina apputeksnētājus, bites un daudzus citus, un tas savukārt palielina ražu, ja tur ir kādi augļu koki, ķirši vai kas tamlīdzīgs. Pavisam elementāri, jo vairāk augu sugu kādā teritorijā un lielāka daudzveidība, jo lielāka kukaiņu daudzveidība," vērtēja Spuņģis.
Daudzi, dzirdot pieminam kukaiņus, iespējams, sarauks degunu, jo ierasti par tiem tiek runāts negatīvā gaismā kā par dārza kaitēkļiem. Spuņģis skaidroja, ka patiesībā daba iekārtota tā, lai uzturētu zināmu līdzsvaru starp tiem, kas, mūsuprāt, dārzu posta, un tiem, kas tam palīdz.
"Piemēram, mārītes ir pozitīvas tādēļ, ka apēd laputis. Dabā jau ir iekārtots tā, ka visi patiesībā viens otru ēd, un, jo vairāk ēd, jo stabilāka ekosistēma.
Teiksim, ir mārīte, nav laputu, bet tā mārīte kaut kā nebūt ir jāpievilina. Laputis jau ir atkarīgas no augiem. Jo lielāka augu daudzveidība, jo vairāk laputu sugu, jo vairāk arī mārīšu, un ne tikai mārīšu, ļoti daudz citu kukaiņu, kas saistīti tieši ar laputīm," skaidroja Spuņģis.
Kukaiņu pētnieks atklāja, ka Latvijā jau apmēram 20 gadus mīt invazīvā suga – daudzveidīgā mārīte, kura ir ļoti labs palīgs cīņā ar laputīm. Interesanti, ka tās gan vairāk uzturas pilsētvidē, nevis laukos. Tāpat cilvēki pārmērīgi cenšas pļaut zāli, jo pastāv uzskats, ka īsā zālē nedzīvo ērces, taču ieguvumi šādā gadījumā ir mazāki nekā zaudējums, ko nodara dabas daudzveidības trūkums.
"Pļautais zāliens ir drošs, bet tur ir zema sugu daudzveidība. Tur, kur ir ziedoši augi, parādās tādi labi daudzveidības indikatori kā dienas tauriņi. Koptā zālienā tauriņi neparādīsies, jo tur nav nektāraugu. Ja ir pieci dažādi tauriņi dārzā, tad ar dārzu viss ir kārtībā. Ja nav tauriņu, daudzveidība ir zema," vērtēja Spuņģis.
Zvagulis palīdzēs nomākt graudzāļu un tauriņziežu dominanci
Iekopjot dabisko zālāju, daudzi saskaras ar problēmu, ka tajos dominē nevis kārotās puķes, bet gan graudzāles un tauriņzieži. Ar to var cīnīties vairākos veidos. Pirmkārt, strauji izaugušās graudzāles maija sākumā jānopļauj. Otrkārt, zālājā var iesēt viengadīgo augu zvaguli.
"Zvagulis ir mūsu pašu vietējā suga, kas ļoti efektīvi samazina tieši, piemēram, graudzāļu un tauriņziežu dominanci, jo tas kā pusparazītisks augs atņem citiem augiem barības vielas un ūdeni, novājina tos un tādējādi sagatavo vietu mazākām pļavu augu sugām, piemēram, dzelzenēm un tamlīdzīgi," ieteica Sniedze-Kretalova.
Dabas fonda eksperte atzina – lai savā pagalmā tiešām redzētu ziedošu pļavu, visticamāk, paies vairāki gadi, jo pļavas ziediem ir vajadzīgs laiks, lai tie ieaugtu un sāktu ziedēt. Vienlaikus tas ir vērtīgs pienesums dabas daudzveidības saglabāšanā. Turklāt nav tā, ka pļavai jāļauj augt nekoptai visā piemājas teritorijā. Starp to var izveidot taciņas vai atsevišķas zonas atpūtai, kas tiek pļautas regulāri.
