Gailīte uzsvēra, ka šobrīd noteikti nevajadzētu steigties un stādīt siltumnīcā visu to, kas pagaidām vēl tiek audzēts uz palodzes. Ja tas jau ir izdarīts – tagad jādarbojas, lai augus nosargātu.
"Ja nu bijām tik nepacietīgi, ka visu savu savu tomātu, papriku un sazin vēl kādu kolekciju jau esam aizstiepuši uz siltumnīcu, steigšus skrienam, meklējam, kamēr veikali vēl strādā, tādu līdzekli "Lalstim OSMO". Tas ir tāds antidepresants augiem, tā varētu teikt. Šis līdzeklis sabiezina šūnsulu, un tik tiešām tas ir pārbaudīts, Dobelē jau visi lauki ir nomigloti, un tas tik tiešām palīdz augus aizsargāt gan no salnām, gan no pārlieku liela karstuma," ieteica Gailīte.
Viņa norādīja, ka minētais līdzeklis ir dabīgs un satur glicīna betaīnu – cukurbiešu pārstrādes gaitā izdalītu vielu, kas veicina augu izturību stresa apstākļos.
"2019. gadā bija līdzīgi – bija zema temperatūra apmēram tādā laikā, kad augiem bija līdzīga attīstība. Tad dārzos, kur tika lietoti šie "pretstresa" līdzekļi, viens jau pieminētais ir "Lalstim OSMO", bet arī citiem ražotājiem tādi ir, tie ļoti attaisnojās. Laukos, kur tie bija lietoti, 2019. gadā ražu vācām, tur, kur nebija, tur patiesībā arī nekā nebija," piebilda Grāvīte.
Paralēli līdzekļa lietošanai ieteicams veikt arī citus sagatavošanās darbus, piemēram, apklāt augus ar dubulto agrotīklu.
"Protams, paralēli tam klājam augus ar dubulto agrotīklu, varam uztaisīt siltumnīcā vēl papildus tam arī tādus kā griestus no agrotīkla. Vārdu sakot – agrotīkla par daudz nebūs.
Vēl kā variants – varam dedzināt kapu sveces, bet, redziet, salnas normāli ir kādu stundu, pusotru ap saullēktu, bet šeit mums sola gandrīz vai visu nakti. Ap saullēktu kapu sveces tīri labi var palīdzēt, bet, ja tas viss ievelkas uz nakti, arī ar pašām lielākajām svecēm, kas deg četras, sešas stundas, var nepietikt. Tomēr tas ir labāk, nekā nedarīt neko," norādīja Gailīte.
Lai pasargātu augus ārpus siltumnīcas, dārzā var izmēģināt dedzināt arī speciālās dūmu sveces, taču ekspertes norādīja, ka arī tās nedos 100% garantiju, ka augi nenosals. Turklāt ar tām jābūt ļoti uzmanīgiem.
Pats dārgākais risinājums – siltumnīcā uz nakti var ienest un ieslēgtu atstāt sadzīves elektrisko sildītāju ar ventilatoru. Tas noteikti problēmas atrisinās, taču jārēķinās ar elektrības izmaksām.
Vēl vakarā var aplaistīt visas siltumnīcas taciņas un zemi, lai mitrums, sasalstot ap augiem, izveido ledus kārtiņu, taču ar laistīšanu jābūt uzmanīgiem, jo tā jāturpina arī pēc salnas, lai ledus atkal izkūst.
"Ar to ledus kārtiņu gan jābūt uzmanīgiem, neder tikai to ledus kārtiņu uzsaldēt, tā ir jāsmidzina tikmēr, kamēr tā izkūst. Pēc tam, kad saullēkts jau sācies un sāk tie grādi kāpt uz augšu, ir jāturpina lietēšana, līdz ledus kārtiņa izkūst. Ja pārtrauc, ja uzsaldējam to ledus garoziņu un atstājam, tad ledus kušanai nepieciešamā temperatūra tiek paņemta arī no pumpura. Tas nozīmē, ka mēs it kā to esam pasargājuši, bet tajā pašā laikā pumpurs tāpat to temperatūru ir atdevis, faktiski nosalst tā vai tā," skaidroja Grāvīte.
Ja tas šķiet par sarežģītu, tā vietā siltumnīcā var mēģināt atstāt vairākas pudeles ar siltu ūdeni, tās novietojot pie pašiem augiem.
