Kāda ir seksuālas uzmākšanās definīcija?
Ir svarīgi runāt par seksuālās uzmākšanās un vardarbības definīcijām, jo tikai tad, ja to izprot, cilvēks var saprast, ir vai nav to piedzīvojis, atzina Orupe.
"Klasiski varbūt uzreiz iedomājamies, ka uzmākšanās ir tikai otra cilvēka ķermeņa aizskaršana fiziski, bet patiesībā tā nav. Definīcija visplašākajā nozīmē ir jebkāda veida seksuālas dabas uzvedība, kura aizskar cilvēka cieņu un kas viņai vai viņam ir nepatīkama, nevēlama, nepieņemama tādā veidā, kādā veidā tā tiek izpausta," skaidroja Orupe.
Līdz ar to seksuālā uzmākšanās var būt arī tikai izteikti vārdi, kas ļoti bieži tā arī ir, atzina psiholoģe, skaidrojot, ka
tie ir dažādi komentāri, piemēram, par otra ķermeni, izskatu vai ģērbšanos.
Turklāt tas notiek abos virzienos, un to piedzīvo gan sievietes, gan vīrieši.
"Tātad tā ir nevēlama seksuāla uzmanība – piespiešana otram cilvēkam piedzīvot to, ko viņš negrib," norādīja Orupe.
Par uzmākšanos daudzi nerunā
Arī jebkura fiziska nevēlama aizskaršana ir seksuāla uzmākšanās – "uzšāviens" pa dibenu, pieglaušanās, apģērba piekārtošana vai jebkura cita veida pieskārieni.
"Manā praksē arī ir bijis gadījums, kad klientam, jaunam vīrietim, kabinetā nāk kolēģe, sēžas uz galda īsos svārciņos, liek kāju pār kāju, nāk piekārtot kakla saiti, šad tad paglauda. Cilvēks sēž un saka – klau, nu ko man darīt?
Šim vīrietim tas bija ārkārtīgi nepatīkami, nemaz nerunājot par to, ka viņš bija attiecībās," piemēru minēja Orupe.
Orupe atklāja, ka savulaik, savā pirmajā darba vietā, arī viņa pati piedzīvojusi līdzīgu uzvedību no kolēģa puses, bet, pat ņemot vērā, ka tā bija skola, neviens no vadības par to nelikās ne zinis.
"Par šiem gadījumiem daudzi nerunā. Ja arī runā, tad mēģina to risināt uzņēmuma iekšienē. Ja notiek tādi skaļi gadījumi, kad viena puse jau tiešām iet pēc palīdzības ārpus uzņēmuma – pie tiesībsarga vai jau pie jurista sūdzēt šo varmāku tiesā-, tikai tad šie gadījumi vairāk iznāk ārā. Neviens īpaši publiski skaļi par to nerunā, bet tas darba vidē notiek," atzina Selga.
Audzināšanas un informācijas trūkuma sekas
Saknes tam, ka seksuālā uzmākšanās darbavietā joprojām ir izplatīta, meklējamas gan tajā, ka daudzās profesijās savulaik valdījusi izteikta varas hierarhija, kas tās augšgalā esošajiem atsevišķos gadījumos devusi zināmu visatļautības sajūtu pret saviem padotajiem, gan tajā, kādā vidē pašreizējā sabiedrība kopumā augusi.
"Tam, kā mēs esam audzināti, šajā gadījumā ir diezgan liela nozīme. Es par to, kas ir sekss, uzzināju no 1989. gada marta "Zīlītes".
Ja viņa nebūtu iznākusi, es droši vien nu diezgan ilgi nezinātu, kas tas vispār ir. Lūk, mēs kopumā tajā laikā netikām audzināti kā seksuālas būtnes, un informāciju par to, kas ir vai nav pieņemama uzvedība, ieguvām kur nu katrs. Savā laikā, piemēram, apčamdīt sievieti trolejbusā neskaitījās nekāds milzīgs pārkāpums," skaidroja Orupe.
Padomju gados sabiedrība zināmā mērā uzskatīja, ka uzmākšanās ir veids, kā pievērst uzmanību, un tas nav nekas tāds, par ko vajadzētu apvainoties,
un joprojām daudzi, kas tiek apsūdzēti par seksuālu uzmākšanos darba vietā, nesaprot, ka būtu pārkāpuši kādas normas, atzina psiholoģe.
"Ja tā ir darījis vecvectētiņš, vectētiņš un tētis tā dara, kā lai jauns vīrietis tolaik uzzinātu, ka šis nav "okej"? Atkal tikai nepārprotiet - šis iet abos virzienos, uzmācas kā viens, tā otrs dzimums un robežas pārkāpj, bet tajos laikos tas tika akceptēts," pauda Orupe.
Pārmaiņas notiek
"Uzņēmumos iekšienē mēs runājam par to un cenšamies piefiksēt, kas ir mūsu organizācijas kultūra, kā mēs savstarpēji komunicējam, ko mēs drīkstam atļauties un ko nedrīkstam," stāstīja Selga.
Viņa norādīja, ka, lai gan situācija nav ideāla, Latvijā pēdējā laikā ir izskanējuši vairāki gadījumi, kuros uzņēmumu vadība ļoti skarbi vērsusies pret tiem, kas atļāvušies pārkāpt seksuālās uzmākšanās robežas.
"Domāju, ka šobrīd pēc visām šīm sarunām, raidījumiem un publikācijām par to, kā tad mēs izskatāmies, arī darba devēji pārdomā un cenšas savu iekšējo vidi sakārtot, kas ir ļoti labi, jo ir jāsāk ar sevi," vērtēja Selga.
Arī tiesiskais regulējums par seksuālo uzmākšanos darba vidē ir jau sen, šobrīd tas tiek aktualizēts un precizēts. Protams, vienmēr aktuāla un sarežģīta ir notikušā pierādīšanas daļa, taču arī pie tās uzlabojumiem tiek strādāts.
Vardarbību var apturēt tikai cita vara
Vienlaikus tā vietā, lai domātu par pierādīšanas un soda mehānismiem, šādas situācijas vajadzētu novērst jau saknē, atzina Orupe.
"Darba vidē nav nekā bīstamāka kā normalizēt nenormālo. Vienalga kādā aspektā.
Viens pamatprincips darbā ar jebkuru vardarbību ir tāds, ka vardarbību var apturēt tikai cita vara.
Piemēram, ja bērni skolā ņem nost pusdienu naudiņu mazākiem bērniem pa kluso gaitenī, ir ļoti maza varbūtība, ka viņi apstāsies paši no sevis. Ir jāiejaucas skolotājiem vai vecākiem, vai kādai citai varai," skaidroja Orupe.
Tas nozīmē, ka arī uzņēmumos rūpes par šiem jautājumiem nedrīkst atstāt darbinieku līmenī. No cietušā nedrīkst pieprasīt, lai viņš vai viņa pats sevi aizstāv un tiek ar situāciju galā. Par seksuālo uzmākšanos jārunā un jādomā vadītājiem, juristiem un personāldaļai. Rūpēm par darbinieku drošību arī no šī aspekta jābūt daļai no uzņēmuma iekšējās politikas un vērtībām.
Vienlaikus, ja darba vidē šāda uzvedība tiek normalizēta un palīdzība cietušajam netiek sniegta, cilvēkam pašam noteikti jāvēršas pie psihologa, jurista, tiesībsarga vai kādā no krīzes centriem un jāsaņem atbalsts.
"Ja mēs nevaram atrast palīdzību savā darba vidē pie vadītāja vai uzņēmuma vadītāja, vai personāla vadītāja, ir jāiet ārpusē un jācenšas atrast palīdzību tur," uzsvēra Selga.
"Vai tas ir normāli?"
