Stiprie stāsti

Ciemos pie tomātu audzētājiem Jelgavas novada Vircavas pagasta "Dzērvēs"

Stiprie stāsti

Sarmīte Klūga Sējas pagastā cep maizi no bioloģiskiem miltiem

Viesojamies piekrastes zvejnieka Jurģa Elsona dzimtas mājās Upesgrīvā

Zvejnieks Talsu novadā sūrojas par slinko roņu posta darbiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jurģis Elsons Talsu novada Mērsraga pagasta Upesgrīvā kopā ar tēvu strādā zvejnieku saimniecībā "Vilnis", viņi nodarbojas ar piekrastes zveju Upesgrīvā un Mērsragā. Pēdējos gados piekrastes zvejniekiem aizvien lielāku postu nodara roņi, kas saplēš tīklus un izēd zivis, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 

Pirmoreiz Elsons tēvam līdzi zvejā aizbraucis jau trīs gadu vecumā, un savā dzimtā ir jau piektās paaudzes pārstāvis, kas savu dzīvi saistījis ar jūru. 

"Arī skolas laiki man bija tādi, ka es tāpat no rīta gāju jūrā – trijos cēlos, līdz sešiem pa jūru strādāju, tad ieskrēju dušā, pavadīju savas stundas skolā un pa vakaru tāpat gāju jūrā. To likt nevienam nevar, ja tu pats negribi, to nevar uzspiest. Tas ir dzīvesveids," viņš stāstīja. 

Ar katru gadu paliek arvien mazāk piekrastes zvejnieku, jo cilvēki, kas ar to nodarbojas, kļūst arvien vecāki, un nav, kas amatu manto, vērtēja Elsons. Savukārt uzsākt piekrastes zvejniecību no nulles ir ārkārtīgi dārgi. 

Elsonam ar tēvu abiem ir sešas laivas, daudz dažādu tīklu un murdu, jo katru zivi viņi zvejo tikai ar saviem zvejas rīkiem.

"Visus [tīklus] paši veidojam no veciem krājumiem, no linumiem, jo linums tagad ir nenormāli dārgs, 20 eiro kilogramā.

Ja nav kādi veci krājumi palikuši linuma, tad no nulles tagad uzsākt ir diezgan nereāli," viņš skaidroja. 

Tīklus, murdus, bojas, laivas un visu citu nepieciešamo zvejniecībai saimnieki paši arī labo, neko nemet ārā, jo materiāli ir dārgi. 

"Tagad, lai visu uzsāktu no nulles, vajag lielu finansējumu, līdzekļus. Viens lielais murds no 30 līdz 50 tūkstošiem izmaksā, tad man jāzvejo līdz mūža beigām, lai varbūt to atpelnītu. Jā, protams, tīklus mest jūrā nebūs tik šausmīgi dārgi, bet cik roņi noposta visu un saplēš, tu nespēj nozvejot tik daudz, lai to atpelnītu ar tīklu. Tagad roņi ir palikuši slinki, izēd visu no tīkliem ārā," skaidroja Elsons. 

Rīti, kad piekrastes zvejnieku tīklus nav saplēsuši roņi, kļūst arvien retāki. Elsons uzsvēra, ka tā ir milzīga problēma, kas katru gadu vēršas plašumā. 

"Ronis ir barības ķēdes virspusē, viņam nav dabīgā pretinieka, tāpēc mirstība ir ļoti maza. Dzimstība toties ir gana liela, un ar katru gadu paliek arvien vairāk.

Tāpat viņi ir arī gudri un slinki. Viņi zina, ka piekrastes zvejnieks ir iemetis tīklus, viņi tur tik vien sēž. Tas ir tā kā uzklāts galds apmēram. Viņi tur barojas, plēš tos tīklus, ēd," viņš skaidroja. 

Elsons vērtēja, ka nākotnē vajadzētu plānot ierobežotas roņu medības. Viņaprāt, lielā skaitā roņus nomedīt tāpat nebūtu iespējams, bet tas plēsējus iebiedētu un iemācītu netuvoties zvejnieku tīkliem. 

"Nebūtu tā, ka tagad samazinātos roņu populācija par 10 procentiem vai cik, bet vismaz piekrastes zvejnieks varētu cīnīties, kaut kā aizsargāt tos tīklus," viņš sprieda. 

Ļoti nozīmīgs faktors piekrastes zvejnieku dzīvē ir arī laika apstākļu prognozēm. Zvejnieks atklāja, ka katru dienu tām rūpīgi seko līdzi, lai varētu saplānot došanos jūrā. 

"Šovasar, piemēram, sezona lutina, lēns laiks ir pietiekami bieži, bet nāks rudens, parādīsies  vētras, saplēsīs murdus – viss jau ir zināms, kas notiks," viņš atzina. 

Elsons ar tēvu ir arī mājražotāji, pašu nozvejotās zivis kūpina un nedēļas nogalēs tirgo zivju namiņā. Ar pieprasījumu problēmu nav, bieži vien gadās, ka tirgošanās vietu nemaz nevar atvērt, jo viss pa nedēļu nozvejotais jau ir kādam apsolīts. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti