Zorģu magnēts - «nepareizā bibliotekāre» Aina Ezergaile

28.augustā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas Gaismas pils inaugurācijas pirmajā dienā, tiks sumināti visi Latvijas novadi un to bibliotēkas jeb "mazās Gaismas pilis". Viesu vidū būs arī Aina Ezergaile, kuras pārziņā jau 36 gadus ir mazā Zorģu bibliotēka Iecavas novadā. Pateicoties viņas neizmērojamajai enerģijai un radošumam, Zorģu "mazā Gaismas pils" ir kā magnēts, uz kuru apkārtnes iedzīvotāji plūst ne vien lasīt, bet arī kopīgi talkot, apgleznot stiklu un pat vingrot.

Bibliotēku mazajā Zorģu ciemā nevar nepamanīt: koši dzeltena, nesen atjaunota ēka ar laternām, blakus koka lapene un rūpīgi koptas skujeņu dobes. Kādreiz te bija veikals.

"Tas vienkārši ir veiksmīgs projekts, un es esmu ļoti priecīga. Varbūt tāpēc, ka esmu ne īsti bibliotekāre, esmu bišķiņ dullāka un ķertāka, es nekur nebāžos iekšā. Viss dzīvē notiek, kā jānotiek," tā par sevi un svaigi izremontētajām bibliotēkas telpām saka Zorģu bibliotēkas vadītāja Aina Ezergaile.

Vairākas desmitgades Zorģu bibliotēka bija tikai divas istabas ēkas otrajā stāvā. "Šeit es sienas krāsoju pati, toreiz nebija naudas, zīmēju puķes. Augšā bija divas maziņas, maziņas istabiņas. Tagad tur ir krīzes dzīvoklis. Vēl darbalaiks [uz durvīm] palicis, tas tā simboliski," saka Aina Ezergaile.

Pirms diviem gadiem bibliotēka pārcēlusies uz pirmo stāvu - plašām un mūsdienīgām telpām ar skaistiem koka plauktiem un atsevišķu istabu nodarbībām. Aina Ezergaile saka - tagad mums arī ir sava Gaismas pils.

"Te mums ir datoru zālīte, te esam animējuši filmiņas, vietējais puisis palīdzēja, taisījām animāciju. Te ir noliktava, vēl palikuši daži audekli, uz kuriem ar bērniem zīmējām. Šeit notiek bērniem radošās nodarbības, re, vēl uzraksti palikuši," Aina Ezergaile izvadā ekskursijā pa jaunajām telpām.

Brīžam šķiet, ka esam nevis bibliotēkā, bet pilna servisa radošajā darbnīcā - plauktos bērnu apgleznotas glāzes, pie sienām pašu taisītas vitrāžas. Aina Ezergaile piekrīt - laukos bibliotēka ir saieta nams. Visas aktivitātes viņa domā pati. Piemēram, šo gadu pasludinājuši par veselības gadu un sarīkojuši arī vingrošanas nodarbības.

Aina Ezergaile par šo rosību stāsta ar tādu enerģiju, kas, tā vien liekas, piesilda visu telpu. Viņa smejas, ka ir "nepareizā bibliotekāre" un strādā pa savam. Uz bibliotēkas durvīm ir viņas telefona numurs, ko Aina Ezergaile gatava pacelt un izlīdzēt arī brīvdienās vai slimojot. Galu galā, Zorģu vārds "Sorgen" vāciski nozīmē "rūpes".

"Es strādāju savādāk nekā citi - tā, kā es varu strādāt un kā es to jūtu, kā šiem cilvēkiem ir vajadzīgs. Savā laikā, kad es vēl strādāju otrajā stāvā, cilvēkiem nebija datori un interneta pieslēgums, tad man nāca studenti un es atļāvu viņiem līdz divpadsmitiem naktī strādāt. Kaimiņiene pēc tam aizslēdza bibliotēku. Es pārkāpu visus noteikumus un ar to lepojos, jo šie jaunieši tagad ir pabeiguši tehniskās universitātes, un es esmu devusi šo iespēju. Katra bibliotēka ar kaut ko ir īpaša," norāda Aina Ezergaile.

Ko tad Zorģos lasa? Aina Ezergaile teic - zorģieši ir ļoti inteliģenti un zina, ko grib. Protams, plauktos netrūkst arī nolasītu lubu romānu, bet Aina Ezergaile nevienu nenosoda - skaidrs, ka pēc smaga darba gribas palasīt ko vieglu. Vietējie daudz lasot arī biogrāfijas, vēsturiskus stāstus, dzeju un latviešu autorus.

"Piemēram, [Daci] Judinu tagad ļoti labprāt lasa. Pēdējais, ko tagad visiem vajag, ir Māras Zālītes "Pieci pirksti". Es jau prasīju, vai nav arī otrā daļa, bet vēl nav iznākusi," stāsta Aina Ezergaile.

Bibliotēkā ļoti iecienītas esot arī tikšanās ar viesiem: te ciemojies Knuts Skujenieks, Vilis Daudziņš, Lāsma Kugrēna un citi. Ainai Ezergailei ļoti svarīgi šķiet veidot kopības sajūtu - gan talkās, gan dzejas lasījumos.

Cilvēki ir galvenā vērtība. Ja viņi nebūtu, tad diez vai arī mēs būtu. Kamēr laukos būs cilvēki, kas vēl nav aizbraukuši projām, būs, kas lasa grāmatas, jo paaudze no paaudzes tās lasa. Tad arī vienmēr šīs bibliotēkas būs vajadzīgas," uzsver Aina Ezergaile.

Lai gan Zorģu bibliotēkā Aina Ezergaile ir "viss vienā" - bibliotekāre, apkopēja, pasākumu rīkotāja, svarīgs esot arī komandas atbalsts. Brīvprātīgi palīdz gan otrā stāva kaimiņiene, gan Iecavas daiļdārzniece Sarmīte Avota. Plašie apstādījumi pie bibliotēkas ir viņas sirds darbs. Ja tā ir Gaismas pils, tad tai arī no ārpuses tā jāizskatās, saka Sarmīte Avota. Bet tikpat svarīgs ir arī saturs.

"Bibliotekārs bieži ir kā mamma un tētis, kā psihologs, kā sagādnieks, viņam ir ļoti daudz funkciju. Ja cilvēks atnāks uz bibliotēku un pretī sēdēs sapīcis un nelaimīgs bibliotekārs, tad nekas arī nebūs. Bibliotekārs ir tas gaismas nesējs laukos, gribam mēs to vai nē. Ja nebūs gaisma, kas aiziet uz lielo bibliotēku no laukiem - tie ir tie stariņi, kas saiet saulē - lielajā bibliotēkā," saka Sarmīte Avota.

Sarmīte Avota un Aina Ezergaile 28.augustā būs starp LNB Novadu dienas viesiem, jo arī sirsnīgā Zorģu bibliotēka ir viena no varonēm fotoizstādē "Mazās Gaismas pilis", kas tiks atklāta lielajā Gaismas pilī.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti