«Zirgu vārdotāja» Urzula Kronberga – trenere un zirgu psihoterapeite

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

„Zirgu vārdotāja” – šāds nosaukums bija reitterapijas un jāšanas sporta treneres Urzulas Kronbergas stallim Kurzemē, bet šis gads, kas pēc Austrumu horoskopa ir Zirga gads, trenerei ir bijis iezīmīgs ar to, ka viņa atgriezusies  dzimtajā Rūjienas pusē, lai īstenotu savu sapni par pansiju zirgiem. Un arī paralēles ar populāro filmu „Zirgu vārdotājs” tiešām var vilkt, jo viņa zirgus gan trenē, gan strādā kā zirgu psihoterapeite.

Urzula Kronberga vispirms iepazīstina ar saviem zirgiem, kuriem te māca nebaidīties no dažādām sadzīves lietām, situācijām un trokšņiem, kā arī cenšas labot saimnieka ielaistos niķus.

„Kopsummā jau ir 60 gabali - tādi, kas ir izglābti no gaļas kombināta. Ir kaut kādi niķi, cilvēki nav varējuši pieiet klāt; kā ierauga, tā ir pakaļkājās. Tā ir cilvēku vaina, ka viņi tā ir sabojājuši zirgus. Es viņus uztveru kā līdzvērtīgus, es vienkārši ņemu un mācu,” stāsta zirgu trenere.

Vairāk jau gan Urzulai nācies būt kā zirgu psihoterapeitei, jo nereti ir tā – bērns prasa nopirkt zirgu, bet, kad tas iegādāts, nākas saprast - gluži klēpja sunītis vai kaķītis tas nav. Un, ja vēl zirgam parādās niķi, tad jau vainots tiek tikai zirgs. Un, protams, ir jau vēl daudzi saimnieki, kuriem svešas pat elementārākās labturības normas. „Mēs ziemā braukājam pa šķūņiem un ņemam ārā zirgus, kuri ir aizauguši ar sūdiem un cilvēks knapi tur pieiet klāt, varbūt tikai iedot ēst un dzert,” stāta Urzula.

Apgūtas arī zināšanas reitterapijā, un Urzula saka, ka tā nav tikai rehabilitācija, bet ārstēšana vistiešākajā nozīmē: „Tiešām slimības tiek izārstētas. Populārākā ir bērnu cerebrālā trieka, un tad tajos gadījumos, ja bērniņš nav sācis rāpot, viņš sāk rāpot, ja viņš nestaigā, tad sāk staigāt. Ar zirga palīdzību mēs to panākam.”

Tagad Urzulas sapnis ir izveidot pansionātu zirgiem - gan tiem, kuri būtu pelnījuši mūža maizi, gan tiem, kuriem sportā gadījušās nopietnas traumas. Līdzīgs sapnis par patvēruma došanu gan vecumdienās, kad savam saimniekam vairs nav vajadzīgs, gan tad, ja saimnieks devies darbā uz ārzemēm, Urzulai ir arī, domājot par suņiem. „Vispirms varētu izveidot patversmi. Nākotnē, kad būs tas pansionāts, tad arī tādus varētu [ņemt], kuri jau patversmēs ir par vecu.”

Protams, gan iecere par zirgu pansionātu, gan suņu patversmi prasa līdzekļus, bet zirgus pārdošanai te neaudzē.

„Zirgi no manas saimniecības nekur prom neaiziet, jo nepārdodu. Tas ir mans draugs, mana ģimene,” saka Urzula.

Urzula ir pārliecināta, ka ar laiku izdosies atrast līdzcilvēku sapratni un atbalstu un savu sapni īstenot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti