Reinim ir 28 gadi, bakalaura grāds finansēs, trīs ar pusi gadus viņš nostrādājis bankā, tad pārcēlies uz Dāniju un vēl četrus gadus labi pelnījis tur. Šobrīd viņš dzīvo mājiņā no dabas materiāliem un elektroenerģiju saņem no saules paneļa.
„Savās domās es jau biju pateicis, ka man vajag sasniegt to un to, un tad es būšu vislaimīgākais cilvēks uz planētas. Es sasniedzu divreiz vairāk, nekā pats sev biju nostādījis mērķi un sapratu, ka kaut kas tomēr nav,” atzīst Reinis.
Pašu rokām būvējot savu pirmo mājiņu, jaunā ģimene sapratusi, kas viņiem ir un kas nav nepieciešams.
„Bija lietas, par kurām mēs pusgada laikā ne reizi neiedomājāmies. Un tas bija tāds kā liels filtrs, kad es sapratu - mums vajag tik un tik elektrības tādām un tādām lietām. Pirmkārt, tas bija apgaismojums, bez kā mēs nekādi nevarējām iedomāties savu ikdienu, uzlādēt mobilās ierīces, internets, šādus tādus darba rīkus,” stāsta Reinis.
Taču jau šoziem viņi cer no mazās būdiņas pārcelties uz lielo māju. Daudz vairāk modernu ierīču un ērtību tur gan nebūs, tik vien kā plašums, kārtīga, pirtij līdzīga vannas istaba un, protams, vairāk saules paneļu.
Reinis arī atklāj nospējumu, ka viņu mērķis ir izstrādāt projektu mājai, ko var uzcelt vienā sezonā, maksimums vienā gadā, viens cilvēks. Viņš pats būs eksperimenta "trusītis" un motorzāģis būs viņa komanda.
Reinis un Dana nedomā, ka tā jādzīvo visiem, bet viņi gribētu, lai cilvēku pašu iekšējā balss mudina uz videi draudzīgākiem paradumiem. Lai nav tā, ka, reizi gadā uz stundu izslēdzot gaismu, visi pēc tam jūtas no grēkiem tīri. Arī Zemes stundas ideja jau nav vienā stundā ietaupīt maksimāli daudz elektrības, bet likt cilvēkiem domāt un pēc tam rīkoties labāk.
