Stiprie stāsti

Otto Lodiņš Iecavas pagasta "Rāmritos" gatavo medus suflē

Stiprie stāsti

Jolanta Ābele Kūku pagastā izveidojusi radošo rezidenci "Mākslas dārzs"

Viola Reinholde Turku pagastā audzē ķiplokus un no tiem gatavo dažādus produktus

Zeme vienmēr pabaros: Ķiploku audzētāja Līvānu novadā algotu darbu apvieno ar biznesu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Viola Reinholde Līvānu novada Turku pagastā hektāra platībā audzē ķiplokus un no tiem gatavo produktus ar zīmolu "Līvānu ķiploks". Abi ar vīru Māri biznesu apvieno ar algotu darbu, un Violas grāmatvedības prasmes lieti noder projektu rakstīšanā, ar kuru palīdzību iegādāta tehnika gan augsnes apstrādei, gan ķiploku pārstrādei, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 

Viola ar ģimeni šobrīd saimnieko Turku pagastā, īpašumā, kurš savulaik tika piešķirts viņas vecākiem. Savulaik teritorija bija purvaina, mitra vieta ar kokiem, bet Violas vecāki to pārveidoja par lauksaimniecībai derīgu zemi. 

"Mamma ar tēti savulaik audzēja burkānus – piekrāva pilnu piekabi un veda uz Sanktpēterburgu. Tad, kad Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, šis bizness izsīka, jo Latvijā vairs burkānus pārdot nevarēja tik labi, un mamma meta mieru," stāstīja Viola. 

"Mammai likās, ka bērni jau neturpinās, bet tomēr bērniem interesē, viņi atgriežas pie tās zemes atpakaļ. Varbūt ne gluži jaunības gados, bet tad, kad sāk novērtēt, cik labi tomēr ir pie zemes, kā smaržo pļava, jo pilsētā to nevar sajust.

Pie zemes vienmēr vajadzētu turēties, jo manā skatījumā zeme vienmēr pabaros," vērtēja Viola. 

Pirms saimniekošanas Viola 10 gadus strādāja grāmatvedības birojā. Arī šobrīd viņa turpina strādāt algotu darbu savā pašvaldībā kā klientu apkalpošanas speciāliste. Taču paralēli tam Viola hektāra platībā audzē ķiplokus un no tiem ražo dažādus produktus. 

"Kad mēs rakstījām pirmo projektu Lauku atbalsta dienestā, doma bija audzēt arī kartupeļus, dārzeņus, un mēs to arī darījām – audzējām un pārdevām līdz pat pagājušajam gadam, kad mēs sapratām, ka mums vairs nepietiek laika. Bija jāizvēlas viens, un mēs pārgājām uz ķiplokiem," stāstīja Viola. 

Taču radās nākamais izaicinājums – ķiploki rudens pusē sāk žūt un bojāties, un tos lielos apjomos ilgstoši uzglabāt ir grūti, tāpēc saimnieki sāka eksperimentēt ar dažādiem produktiem. 

Viss sākās ar 40 burkām ķiploku ziedu pastas, kas gatavota pēc vecmāmiņas receptes, bet šobrīd top jau tūkstoši burku un visdažādākie produkti – piedevas gaļai un zivij, sešu veidu ziedu pastas, ķiploku pārslas, ķiploku pulveris, ķiploku karameles un pat marmelāde. 

Violas grāmatvedības zināšanas lieti noder dažādu projektu rakstīšanai, ar kuru palīdzību iegādāta gan tehnika ķiploku ražošanai, gan pārstrādei. 

"Kad sākām, viss bija roku darbs, bet palielinoties apjomam, esam vērsušies Lauku atbalsta dienestā, rakstījuši projektus, iegādājušies tehniku, dažādas augsnes apstrādes iekārtas. Rakstījām arī "LEADER" atbalsta projektu, lai iegādātos mājražošanas tehniku.

Pirms tam ar rokām sterilizējām burkas apmērām divu stundu garumā, bet šobrīd to varam izdarīt apmēram trīs minūšu laikā," stāstīja Viola. 

Paralēli saimniecībā tiek uzņemti arī tūristi, lai parādītu citiem, ko iespējams paveikt ar lielu darbu un gribasspēku. Pandēmijas laikā saimnieki izveidoja arī interneta veikalu, ar kura starpniecību ķiploku produktus sūta pa visu Latviju. 

"Ar biznesu šobrīd esam tādā ritenī ieskrējušies, ka nav pat laika pasapņot, jo apjoms ir audzis, pieprasījums arī, un tad tik spēj domāt, kad to visu paspēt izdarīt," atzina Viola. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti