„Es strādāju par pavāri viesnīcā desmit gadus, diezgan smags darbs. No agra rīta līdz vakaram. Lielāki banketi. Jau sešos darbā jābūt…" par savu ikdienu, kāda viņai bija agrāk, stāsta 32 gadus vecā Zane Lazdiņa. Viņa daudz lasīja, patika fotografēt, ceļot. Šādas parastas dzīves Zanei tagad ļoti trūkst.
Visu mainīja pirms četriem gadiem atklātā retā saslimšana - pulmonālā arteriālā hipertensija. Tas ir palielināts spiediens plaušu artērijās. Saslimšana strauji progresēja, un Zanes ikdiena tagad ir citāda: „Paiet varu vien dažus soļus, pārsvarā pārvietojos ratiņkrēslā. Pēc katras mazas pastaigas, pat ne pastaigas - tie ir daži soļi pa māju, uz virtuvi vai uz labierīcībām, paliek stipri grūti elpot, ir aizdusa. Neko pati sev nevaru palīdzēt, mani apkopj, ģērbj, mazgā.”
Zanes lielais palīgs ir viņas mamma Ērgļos. Tagad Zanei arī vienmēr klāt ir skābeklis - tas plūst caur caurulītēm degunā. Caur skābekļa masku viņa arī saņem zāles. Tomēr Zanei par maz ir ar šo specifisko zāļu terapiju.
„Neraugoties uz šo patoģenētisko terapiju, slimība iet uz priekšu. Tā tas diemžēl ir. Un vienīgā iespēja šobrīd pēc visiem standartiem, pēc visām vadlīnijām, un reālā iespēja ir plaušu transplantācija," saka kardiologs Andris Skride no Stradiņa slimnīcas.
Zane no Nacionālā veselības dienesta saņēma finansējuma atteikumu - šo operāciju Latvijā neveic un mūsu valsts arī neapmaksā to citās Eiropas valstīs, kas veic.
Citā valstī paveiktos labāk
Taču jānorāda - ja Zanei vajadzētu sirds vai nieru transplantāciju, viņai paveiktos - tepat Latvijā viņai to veiktu par valsts naudu. Zanei arī paveiktos, ja viņa dzīvotu, piemēram, Igaunijā vai citā valstī, kur valsts apmaksā plaušu transplantāciju. Latvijā vienīgā iespēja ir ziedojumu vākšana. Lai Zanei veiktu operāciju klīnikā Vīnē, nepieciešami 120 tūkstoši eiro. Laika nav daudz.
„Trīs mēnešu laikā tam būtu jānotiek. Mēs faktiski no savas puses esam gatavi, mēs esam sagatavojuši visu, ko vajag transplantācijai. Faktiski ir tā, ka Vīne gaida finansējuma apstiprinājumu, automātiski iekļauj pacienti aktīvajā transplantācijas listē. Šobrīd Zane ir iekļaut tam vienkārši transplantācijas listē, viņa nav aktīvajā," skaidro Skride.
Skride arī norāda, ka transplantācija var cilvēku atgriezt pilnvērtīgā dzīvē. Dakteris arī retoriski jautā, ar ko mūsu pacienti sliktāki nekā citu valstu pacienti: „Kas ir par prognozi? Ja viss norit veiksmīgi, tad 10 gadu kvalitatīvas dzīvildzes prognoze ir ļoti laba, 70 procenti faktiski."
Ārsti lēš, ka kopumā plaušu transplantācija gadā varētu būt nepieciešama pieciem sešiem pacientiem,
Ja valsts atsaka, vienīgā cerība - ziedojumi
Pirms pāris nedēļām labdarības organizācija "Ziedot.lv" sāka ziedojumu vākšanu Zanei. Līdz pirmdienas vakaram savākti aptuveni 87 tūkstoši eiro. Vēl nepieciešami nepilni 33 tūkstoši.
„Mēs strādājam tādā ugunsdzēsēju režīmā, ātrās palīdzības režīmā," saka "Ziedot.lv" pārstāve Inese Danga. Šī labdarības organizācija daudziem smagi slimajiem ir pēdējā un vienīgā cerība, kad valsts - Nacionālā Veselības dienesta personā - atteikusi ārstēšanu.
Iemesls ir tāds pats kā Zanes gadījumā. Cilvēka glābšanai nepieciešamais pakalpojums nav valsts apmaksāto pakalpojumu grozā. "Tas, kas man liekas galīgi nepieņemami - ka pacienti Latvijā nav vienlīdzīgi. Ka nav vienlīdzīgas iespējas (atkarībā) no tā, kāda tev diagnoze ir. Ir diagnozes, kuras Latvijā ļoti labi ārstē, jo ir specializācija, un tās ir (iekļautas) valsts apmaksātajos pakalpojumos, un ir retākas, kur nav specializācijas, līdz ar to nav iekļautas šajā grozā," skaidro "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
Ja cilvēkam ir plaušu transplantācija, diemžēl jums nepaveicas. Būtu jums nieres jātransplantē, mēs to izdarītu. Cilvēks saslimis ar nepareizo slimību," saka Dimanta
Dimanta norāda, ka bijuši gadījumi, kad iesaistoties labdarības organizācijām vai medijiem, Veselības ministrija pēkšņi ir spējusi pieņemt lēmumu par labu pacientam. "Bet, ja tas iet klusi, vienkārši ārsta kabinetā pasaka, nu, uzrakstiet un pēc mēneša cilvēks saņem no NVD atteikumu, un nav tā interešu aizstāvība aizmugurē. Tad tā tas paliek, faktiski cilvēks nomirst, jo viņam nav naudas. Tas nav normāli Eiropas Savienības dalībvalstī, ka tik ļoti dārgus veselības aprūpes pakalpojumus jāfinansē pašiem cilvēkiem."
Dimanta stāsta, ka pavisam nesen "Ziedot.lv" vērsies arī kādas ģimenes tēvs, kuram ir trīs un četrus gadus veci bērni. Viņa dzīvību var glābt zāles par 10 000 eiro. „Un bērniem ir tēvs un valstij nodokļu maksātājs, vai arī viņš nesaņem 10 000 eiro vērtu palīdzību. Iespējams, 10 000 eiro valsts iztērēs par slimnīcu līdz kādam letālam iznākumam un vēl bērniem būs jāmaksā apgādnieka zaudējuma pensija," saka Dimanta.
Valsts lomā - ziedotāji
Arī Nacionālā veselības dienesta darbinieki atteikuma gadījumā mēdz sarūgtinātajiem pacientiem ieteikt vērsties "Ziedot.lv". Tas nav nekāds pārsteigums. Latvijas cilvēki ar ziedojumiem glābuši daudzas dzīvības, saka Dimanta.
„Jā, desmit gadu laikā "Ziedot.lv" ar palīdzību bērnu, jauniešu veselībā vien ir ieguldījis vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Tas ir medicīnā. Tas ir, no vienas puses, tas ir ļoti jauki, no otras puses - tas ir nožēlojami. Jo tie ir bērni, kuriem ir bezmaksas medicīna," pauž "Ziedot.lv" vadītāja.
"Ziedot.lv" darbinieki mēdzot ironizēt, ka varbūt drīzumā arī valsts budžetu veidojot, vēl varētu iekļaut rindiņu - ieņēmumi no labdarības organizācijām.
„Un arī ziedotājiem, protams, ir tāds emocionāls aizvainojums uz valsti, ka kārtējo reizi ir atstāts uz iedzīvotāju pleciem. Un, ja mums būtu skaidri saprotams, ka visi nodokļi administrēti tā, ka redzētu, ka mēs par maz maksājam nodokļus un nevaram samaksāt par to veselību, tad viss būtu kārtībā. Bet tās ticības nav," atzīst Dimanta.
Arī Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja Ieva Plūme uzskata, ka valstij būtu jāpalīdz arī šādos izmaksu dārgos gadījumos, un, ka nevar visu atstāt uz pacienta un nevalstisko organizāciju pleciem.
„Sabiedrības atbalsts Zanei, par ko ir ļoti, ļoti liels paldies, norāda ne tikai uz finansiālu atbalstu.
Šis lielais atbalsts signalizē par to, ka mūsu sabiedrība raida nopietnu signālu par to, ka cilvēks ir vērtība, ka dzīvība ir vērtība," saka Plūme.
Divu auto pietiktu Zanes ārstēšanai
Zanes stāsts izskanēja daudzos medijos. Turklāt vienlaikus ar ziņām par Drošības policijas iegādātajām luksusa klases automašīnām "Audi Q7" premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) un viņas partijas biedres Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas apsardzei. Cenas ir slepenas, bet pēc mediju aplēsēm divu mašīnu cena pārsniedz simt tūkstošus eiro. To ievēroja sociālo tīklu lietotāji arī Zanes lūguma sakarā.
„Situācijā, kad no valsts budžeta tiek piešķirti nepamatoti maz līdzekļu veselības aprūpei, apgalvojumam, ka valstij nav naudas, nav tiesiska un arī faktiska pamata," saka Medicīnas tiesību institūta vadītāja Solvita Olsena. Viņa arī uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji ir nomaksājuši nodokļos tik daudz, lai valsts kopumā varētu nodrošināt daudz lielāku veselības aprūpes budžetu: „Latvijas proporcija no valsts budžeta veselības aprūpei ir trīs procenti, citās valstīs proporcija ir līdz pat sešiem-septiņiem procentiem."
Mums ir acīmredzama nepietiekamība daļā, ko valsts atvēl veselības aprūpē. Un tām valstīs, ar kurām varam (Latviju) salīdzināt, ir līdzīgas vajadzības nodokļu maksātāju naudas izlietošanai," norāda Olsena.
Olsena arī atzīst - protams, pat, ja veselības jomai būtu maksimāli iespējamais budžets, vienmēr būs kādi medicīnas pakalpojumi, kurus valsts nevarēs apmaksāt.
„Bet tad jābūt skaidri noteiktiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem noteikti pakalpojumi noteikti tiek piešķirti pacientiem. Un jābūt ir taisnīgai sistēmai. Latvijā šobrīd ir tādi pakalpojumi, kuri saskaņā ar slimību, tiek piedāvāti un tādi par kuriem valsts maksā salīdzinoši daudz, un kā šajā gadījumā - nemaksā neko," saka Olsena.
Izejas posms - nauda
Latvijā iestāde, kas izvērtē pacientu iesniegumus par iespēju ārstēties ārvalstī, ja Latvijā kādu pakalpojumu nesniedz, ir Nacionālais Veselības dienests. „Ačgārni veidojas no tā, ka izejas posms ir no tā, cik ir nauda. Tāds izejas posms ir visām valstīm pasaulē. Vienām tās ir nedaudz vairāk, tās ir drusku elastīgākas savā darbībā. Mums tās ir maz," saka Nacionālā Veselības dienesta vadītājs Māris Taube.
Viņš arī skaidro vispārējo kārtību, kad mūsu valsts apmaksā saviem iedzīvotājiem ārstēšanos citā Eiropas Savienības valstī: „Un tas ir pirmais nosacījums, vai tas ir iekļauts mūsu pakalpojumu grozā, vai valsts to var vai nevar (apmaksāt). Lai nonāktu, ka kaut kas tiek iekļauts pakalpojumu grozā, ir noteikta procedūra. Kas agrāk bija noteikta mūsu iekšējās kārtības noteikumos, no šī gada arī Ministru Kabineta noteikumos, ka jābūt valstī apstiprinātai tehnoloģijai, kāds tehnoloģiju piesaka, teiksim, slimnīca vai asociācija, tā tiek apstiprināta."
Taube norāda, ka pagaidām mediķi nav vērsušies, lai pieteiktu plaušu transplantāciju. Tas būtu pirmais solis. Tad dienests rēķinātu ekonomisko lietderību, vai iekļaut valsts apmaksāto pakalpojumu grozā.
Ja pakalpojums nav iekļauts, pacients saņem atteikumu un ārstēšanās izdevumi ir viņa paša rokās. Daži gadījumi izskanējuši plaši medijos. Piemēram, pirms vairākiem gadiem kāds jaunietis izmetās pa logu un nositās, uzzinājis, ka Latvija neapmaksās viņam nepieciešamo aknu transplantāciju ārvalstī. Arī tā pieaugušajiem nav valsts apmaksāto pakalpojumu grozā.
Taube arī atgādina 2008.gada Satversmes tiesas (ST) spriedumu lietā, kas skāra jautājumu - kad valstij jānodrošina pacientam Latvijā: „Veselības ministrijai ir jārisina šis grūtais uzdevums, ir plašas iespējas pieņemt lēmumu. Taču viens pamatpostulāts gan no turienes bija, bet, ja ir ierobežoti līdzekļi, jāmēģina izmantot līdzekļus tā, lai sniegtu palīdzību pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam."
Sanāk, ka viens tiek upurēts, lai citiem sniegtu palīdzību," saka Taube, atsaucoties uz ST spriedumu.
Taube bilst, ka tas nozīmē - ja ir jāārstē ļoti dārgi viens cilvēks vai lētāk jāpalīdz 30 tūkstošiem, tad jāpalīdz tūkstošiem. Viņš arī norāda, ka no šā gada valsts apmaksāto pakalpojumu grozā iekļauti jauni pakalpojumi, piemēram, sirds transplantācijas operācijas, ko iepriekš Stradiņa slimnīca veica par savu naudu.
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) stāsta, ka ministrija domājot par risinājumiem, kā palīdzēt pacientiem, kas sirgst ar retām slimībām: „Analizējam, kā varētu sniegt palīdzību šādos atsevišķos gadījumos, kas nav bāze. Šis nav vienīgais gadījums, runājot par retām slimībām, kas nav iekļautas šajā grozā."
Circene norāda uz galveno sāpi - veselības budžets ir divreiz par mazu.
Tomēr, kamēr valsts prioritātes mainīsies, Zane nevar gaidīt. Vai viņa dzīvos, izšķiroši ir tuvākie mēneši. Zane lūdza Latvijas Radio nodot pateicības vārdus visiem, kas ir ziedojuši viņai portālā "Ziedot.lv" un zvanot uz labdarības tālruni. Atbalsts viņai dodot spēku. Viņa tic un cer, ka viņai izdosies.
