Latvijā kadrus no Nepālas varēja redzēt medijos, šausmināties par tiem, esot drošībā. Bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) civilās aizsardzības speciālistam Jevgeņijam Golovčukam šie kadri trīs nedēļas bija realitāte. Principā – viņa ikdiena.
Izturot pamatīgu konkursu, viņš kļuva par vienu no astoņiem ES ekspertiem, kas koordinēja palīdzības sniegšanu zemestrīcē cietušajiem. Jevgeņijs strādāja plecu pie pleca ar speciālistiem no Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas, Zviedrijas un Somijas. Viņu misija darbojās gan Katmandu, gan kalnos 42 kilometrus no zemestrīces epicentra īpaši izveidotā nometnē.
Jevgeņiju pārsteidzis vietējo cilvēku draudzīgums un atvērtība, arī angļu valodas zināšanas: "Cilvēki ir ļoti izturīgi, jo viņiem tā nav pirmā reize, kad ir katastrofa. Varēja redzēt nācijas stiprumu.
Sākumā, protams, ir izmisums – visi meklē savus radiniekus. Bet kad cilvēki uzzina, ka ar viņu radiniekiem viss kārtībā , tas ir pats svarīgākais, un viņi turpina savu dzīvi.
Protams, viņiem vajag atbalstu: teltis, pārtiku. Bet jau pēc nedēļas mēs redzējām, ka tur viss būs kārtībā."
Situācija gan būtiski mainījās pēc otrās zemestrīces. Līdz tam likās, ka viss notiek koordinēti, savukārt tad atkal nācās vērtēt situāciju, jo nebija zināms, kas notiek kalnu ciematos.
Trīs nedēļas esot prom no mājām, īpaši pietrūcis Latvijas zaļums, jo tur visapkārt bija sarkana smilts un putekļi.
Līdz pirmdienai Jevgeņijs mēģina ieiet ikdienas ritmā, un tad atkal uz darbu. Bet pēc visa piedzīvotā atzīst – tā bija neatsverama pieredze, un viņš būtu gatavs braukt atkal.
