Andrejs Volmārs LTV nokļuvis nejauši. 1974. gadā viņam piedāvāts uz laiku aizstāt radošajā atvaļinājumā aizgājušo Silviju Freibergu. Darbs televīzijā Volmāram iepaticies, un tā īslaicīgais darba piedāvājums pārtapis nopelniem bagātā kultūras žurnālista karjerā. Slava Andreju Volmāru saniedza ātri, bet ar zvaigžņu slimību žurnālists neslimoja ilgi – kā pats atzīst, ātri sapratis, ka atpazīstamība ir kameru nopelns.
Darbu televīzijā šodien žurnālists salīdzina ar kūrortu, atklājot, ka viņa darba ikdiena ļauj celties vēlu no rītiem un strādāt arī no mājām, tāpat interesanta ir kultūras žurnālista ikdiena, ļaujot par visu gūt priekšstatu, ja ne vienmēr visu pieredzēt no sākuma līdz galam.
Visi ir savējie, kurš gan mani nezina!” uz jautājumu par to, vai nav grūti notvert sarunai kādu kultūras jomā atpazīstamu cilvēku, atjoko Volmārs.
Ilgajos karjeras gados izdarīts ir ļoti daudz, taču vēl vairāk palicis aiz kadra - reizēm žurnālistu pārņem nožēla, ka savulaik nav sācis rakstīt un grāmatas lapaspusēs pastāstījis to, kas atstāts ārpus televīzijas kameras. Savulaik bijusi doma par autorraidījumu, tagad tas vairs neliekas aktuāli.
Domājot par iespējām strādāt citās jomās vai starptautiskā vidē, Andrejs Volmārs secina, ka tas nav viņa ceļš.
Citas telpas, kā Latvijas kultūrtelpa, man nav – jo vairāk uzzini, jo interesantāk paliek," vēsta žurnālists.
Savukārt izjautāts par sev raksturīgā dzīvesprieka un humora avotu, Volmārs atklāj, ka puse atbildes slēpjoties pozitīvajā domāšanas veidā, bet otra puse – aktiermākslā, jo reizēm optimismu gadoties arī pietēlot.
Piešķirtais apbalvojums Andrejam Volmāram bijis pārsteigums, par kuru pats uzzinājis no kolēģes Dagnijas Neimanes.
Ļoti vēlējos 4. maijā uztaisīt sižetu par latviešu filmu maratonu, bet tagad būs brīvdiena,” smejot secina Andrejs Volmārs.
Kā jau iepriekš vēstīts, 4. maijā par nopelniem Latvijas labā Trīs Zvaigžņu ordeni saņems LTV žurnālists Andrejs Volmārs.
