Virsmāsa un arī ilggadējā asinsdonore – valmieriete Pārsla Sippo palīdz pacientiem atlabt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ziedojot asinis, viens donors vienā reizē var izglābt dzīvību pat trīs pacientiem, bet valmieriete Pārsla Sippo asinis ziedojusi 131 reizi. Vēl vairāk cilvēkiem viņa ir palīdzējusi savā ikdienas darbā Vidzemes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā, kurā Pārsla par virsmāsu strādā jau 44 gadus, kopš šīs nodaļas izveides. Par ilggadējo iesaistīšanos donoru kustībā Pārsla Sippo saņēmusi arī apbalvojumu „Goda donors 2016”.

Līdztekus saviem virsmāsas pienākumiem – organizēt nodaļas darbu – Pārsla Sippo arī pati dodas pie pacientiem, un viņas zināšanas palīdzējušas ne vienam izārstēt smagas brūces un  atveseļoties.

Taujāta, kāpēc izvēlējusies darbu tik smagajā Traumatoloģijas nodaļā, Pārsla atzīst – te var redzēt rezultātu: “Man patīk, nu arī citās nodaļās var redzēt to iznākumu, bet terapijas nodaļā ir citādāk, tur pacienti arī atgriežas. Bet traumu nodaļā dakteri saoperē, saliek kaulus, tu pārsien, tu redzi, ka tā brūce dzīst, ka cilvēks var aiziet pats ar savām kājām.”

Un, protams, šī ir nodaļa, kur donoru asinis ir vajadzīgas itin bieži. “Tas ir labi, ka ir tāds apvienojums, ka ir vecākā māsa un donors, tas arī tāds kā pienākums ziedot tās asinis, ja tu vari. Mēs te parēķinām, cik reiz viņai ir apmainījušās asinis, tas kopā ir ļoti liels daudzums,” saka nodaļas virsārsts Aivars Baurovskis.

Pārsla Sippo asinis ziedojusi 131 reizi, bet jautāta, cik gadus tad viņa ir donors, nedaudz apjūk: “Es nemaz nezinu… Kaut kā iesākās, un tas man aiziet arī kopā, kad medicīnā es glābju cilvēkus un ka arī tās manas asinis palīdz  diezgan daudziem izdzīvot un atveseļoties. Tā ir tāda svētīga lieta. Kāpēc tad man nepalīdzēt, ja es to varu? Neesmu interesējusies nekad, kuram tieši manas asinis ir ielietas, jo vienalga tas ir cilvēkam, lai glābtu dzīvību.”

Bijušas arī situācijas, kad par donoru jākļūst pēkšņi. Vidzemes slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļas vadītāja Inguna Krivicka stāsta, ka arī tad medmāsa nav atteikusi palīdzēt: “Ir gadījumi – esot stacionārā slimniekam, ir viņas asins grupa un ir vajadzīgs noteikti sagādāt šādas asinis. Kā saka, uz sitienu tev ir jānāk un tev ir jāpalīdz, un viņa tiek pasaukta no nodaļas.

Un tāda ir ne tikai Pārsla, tādi, paskatoties kartotēkā, ir apmēram 120 cilvēki mūsu slimnīcā.

To nekādi citādāk nevar nosaukt, kā par labestības misiju.”

Bet, runājot par ikdienas darbu, Pārsla Sippo vērtē – jā, ir gandarījums par pacientiem, kuriem izdevies palīdzēt, bet slimnīcas ikdienā atsaucas arī mūsu dzīves sociālā situācija:

“Nodaļā nāk arvien vecāki pacienti, smagāki, cilvēki nodaļā nāk iekšā arvien īgnāki, viņi var vienkārši māsu izlamāt, nu kādreiz patiešām sāp sirds.

Visur ir samazinātas slodzes, jo ir štatu samazināšana, līdz ar to jau māsām ir izdegšanas sindroms. Plus vēl mūsu nodaļā mēs bijām paši pirmie, kas sākām norakstīt medikamentus datorsistēmā. Ja māsiņai nodaļā ir 20 pacienti, viņai visi šie medikamenti ir jāsavada datorsistēmā, plus vēl ar roku jāsaraksta. Tas viss aizņem ļoti daudz laika, tā ir papildu slodze māsām.”

Protams, virsmāsai ir arī rūgtums par to, ka medmāsu ieguldītais darbs ar atalgojumu netiek atsvērts: “Medicīnā nav lielākā naudiņa, un tā ļoti ātri izkūst. Tāpēc man nodaļā ļoti daudzas māsas strādā arī citu darbiņu, ne tikai to medicīnu. Jaunās māsas atnāk un tikai  paskatās, tas atalgojums neapmierina. Bet es esmu ļoti, ļoti pateicīga, jo māsas prot strādāt komandā, viņas ir zinošas, viņas no grūtām situācijām prot pašas iziet, ja ārsts kādreiz ir aizņemts.”

Traumatoloģijas nodaļu un tās kolektīvu pašu kolēģi Vidzemes slimnīcā atzinuši par aizvadītā gada labāko struktūrvienību, un tajā nenoliedzami ir arī virsmāsas Pārslas Sippo ieguldījums. “Es neesmu vēl galīgi izdegusi, mani jau te arī daudzi sauc par darbaholiķi, jo es neskatos uz to, cikos atnāku, cikos aizeju. Ir arī sestdienas, ir svētdienas, kad es šeit esmu. Es citu nemāku darīt, un es domāju, ka es citā vietā neesmu vajadzīga, ka es tieši šajā vietā esmu vajadzīga,” saka Pārsla Sippo. Bet, runājot par donoru kustību, tajā iesaistījusies arī Pārslas ģimene: meita, znots un arī dēls.

Kā liecina Valsts asinsdonoru centra informācija, lai nodrošinātu vajadzīgo  asiņu daudzumu, Latvijā ik dienas ir nepieciešams, lai asinis ziedotu vismaz 150 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti