4. studija

Ne visi iemūžināti Lestenē... Latviešu leģionāru bezvārda apbedījumi Jelgavā.

4. studija

Ceturtā studija

Šoks: Stradiņa slimnīcas pacients pēc operācijas sāk pelēt no iekšpuses!

Vīrietim pēc operācijas organismā konstatē pelējuma sēni; par zālēm jāmaksā pašam

Muntis Vilciņš Stradiņa slimnīcā saņēma artērijas protēzi, taču pēc operācijas vīrietim parādījās veselības problēmas, kas apdraudēja viņa dzīvību. Analīzes uzrādīja, ka viņa organismā attīstās pelējuma sēne. Muntis ārstus nevaino, bet dalās ar savu stāstu, jo cer, ka tas palīdzēs šādām situācijām neatkārtoties.

Muntis Vilciņš ir laimīgi precējies, divu dēlu tēvs no Rogovkas Latgalē. Viņš ir attīstījis savu biznesu, vīrieša kaislība ir motocikli, kā arī ceļošana. Vasarā viņam tika veikta operācija, bet novembrī sākās kāju sāpes. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem saprast, kas ar vīrieti notiek, februārī Latvijas Infektoloģijas centra veiktajā analīzē atklājās, ka Muntim ir sēnīšu infekcija.

Viņš pats savu situāciju raksturo - "es pelēju no iekšpuses". Vīrietis uzsver, ka nevaino mediķus, bet viņš arī nesaprot, kā citādi, ja ne operācijas laikā, pelējums varēja nokļūt viņa organismā.

Eksperte norāda, ka cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu ir iespējama aspergilozes attīstīšanās, ieelpojot pelējuma sēnes sporas.

"Munta organismā, cik es sapratu pēc atradnes, ir galaktomannāna antigēns, kas raksturīgs aspergilozei. 'Aspergillus' ir pelējuma sēne, kas ir plaši izplatīta apkārtējā vidē.

Parasti cilvēkiem ar normālu imūno stāvokli šī sēne nav bīstama.

Bet cilvēkiem, kam ir imūnās sistēmas traucējumi – tie varētu būt izraisīti ar ķīmijterapiju onkoloģisku saslimšanu gadījumā vai arī pretiekaisuma terapiju gadījumā, kad tiek izmantoti steroīdie medikamenti, kad tiek izmantoti imūnsupresīvie medikamenti, saistībā ar orgānu transplantāciju, tad šiem cilvēkiem aspergilu sporu ieelpošana var būt bīstama. Visbiežākā forma ir plaušu aspergiloze, bet var attīstīties arī ādas, deguna sienu aspergiloze vai arī smagākā gadījumā diseminēta aspergiloze, kad šīs sēnes konīdijas nokļūst arī citur cilvēka organismā," stāsta Paula Stradiņa Medicīnas koledžas mikrobioloģijas pasniedzēja Elvīra Lavrinoviča.

Kamēr Muntis ārstējās slimnīcā, zāles, kas iznīdē pelējuma sēni viņa organismā, tika nodrošinātas bez maksas. Aizņemt vietu, kas nepieciešama citam cilvēkam, divu tablešu dēļ vīrietis nevēlējās. Turklāt viņš kā uzņēmējs, nodokļu maksātājs, valstij ir noderīgāks darba vietā, nevis gulšņājot slimnīcas gultā, spriež Muntis. Izrakstoties no medicīnas iestādes, vīrietis saņēma recepti pretpelējuma medikamentiem. Divām nedēļām tās maksā 681 eiro. 

"Es pajautāju, kāpēc man jāpērk tās zāles tik dārgas, ja jau slimnīca, iespējams, ir vainīga pie tā, ka es esmu dabūjis šo sēnīšu infekciju. Viņi pateica – griezies "ziedot.lv"," stāsta Muntis.

Lai Muntis saņemtu valsts atbalstu zāļu iegādē, Stradiņa slimnīcai ir jānosūta dokumenti Nacionālajam veselības dienestam - nepieciešams ārstu konsīlija lēmums, kas ir kā pamatojums kompensācijas piešķiršanai. Vēl Muntis vērsās arī Veselības inspekcijā. Pastāv Ārstniecības riska fonds, kur ir iespēja vērsties cilvēkiem, kuriem ir ārstniecības procesa laikā ticis nodarīts kaitējums veselībai. Ja tiek konstatēts, ka kaitējums noticis, tiek izmaksāta atlīdzība. Tādējādi tiks noskaidrots, vai kāds pieļāva kļūdu, vai arī Muntis pelējuma sēnes sporas vienkārši ieelpoja un viņa organisms nebija spējīgs ar infekciju cīnīties.

Stradiņa slimnīca no komentāriem atteicās, norādot, ka nevar runāt par aizsargātiem personas datiem. Turklāt neesot pierādāms, vai pelējuma sēne organismā nonākusi operācijas laikā. Muntis uzsver, viņš zāles var atļauties pats, bet ko darīt tiem, kuri nonākuši līdzīgā situācijā, bet naudas medikamentiem nav? Vai tiešām mēnešiem ilgi nīkt slimnīcā vai cerēt uz līdzcilvēku atbalstu?

"Es uzrakstīju visu procesu, kā ir bijis. Mērķis bija tāds, lai turpmāk vairs nerastos tādas situācijas un lauztu to sistēmu. Lai tiem citiem pacientiem un cietušajiem nebūtu ilgi jāgaida, nebūtu no savas naudas jāmaksā, iespējams, par kāda nolaidību, iespējams, par valsts sistēmas nepareizo būtību. Lai vienkārši turpmāk vairs nebūtu tādu gadījumu," stāsta Muntis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti